"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Fanija Golda
13.08.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Par bloķēšanos paziņoja abas nesen izveidotās frakcijas – Neatkarīgo deputātu frakcija, ko veido no “Saskaņas” izslēgtie četri deputāti Vadims Baraņņiks, Valerijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs un Vitālijs Dubovs, un “Rīgai”, ko veido Oskars Putniņš un no Jaunās konservatīvās partijas izslēgtie Imants Keišs un Druvis Kleins.

Abas frakcijas informēja, ka ir vienojušās par sadarbību saimniecisku jautājumu risināšanā un atbalstīs jebkuru Rīgas mēra kandidātu, kuram būs 24 balsis un kurš būs gatavs sadarboties ar šiem septiņiem deputātiem. Šī esot “džentlmeņu vienošanās”, un jautājumā par mēru visi septiņi deputāti balsošot vienoti. Starp abām frakcijām neesot “sarkano līniju”. Abu frakciju bloks varētu izvirzīt arī savu mēra kandidātu, ja netiks panākta vienošanās par Burovu vai Zepu.

Nav šaubu, ka šāda bloķēšanās pastiprina šo septiņu deputātu izredzes tikt pie labiem amatiem valdošajā koalīcijā. Vairs netiek apšaubītas Baraņņika tiesības saglabāt vicemēra amatu. Ir skaidrs, ka arī citi deputāti no Neatkarīgo deputātu frakcijas un “Rīgai” cer uz pietiekami ietekmīgiem amatiem Rīgas domē.

Pēc šo abu frakciju bloķēšanās pēkšņi ir atdzīvojusies partijas “Saskaņa” frakcija Rīgas domē. Negaidīta bija “Saskaņas” simbola Nila Ušakova parādīšanās latviešu valodā raidošos televīzijas kanālos.

Pēc korupcijas skandālu sākuma pašvaldības uzņēmumā “Rīgas satiksme”, kā arī citos pašvaldības uzņēmumos, piemēram, Rīgas tūrisma attīstības birojā, Ušakovs izvairījās no žurnālistiem un atteicās sniegt intervijas televīzijas un radio raidījumos. Šādu taktiku “Saskaņa” un tās līderis Ušakovs saglabāja arī pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kad bija redzams, ka partija vairs netērēja resursus un finansējumu latviešu vēlētāju pārliecināšanai. Tā vietā “Saskaņa” paļāvās uz uzticīgiem krievu valodā rakstošiem un raidošiem medijiem, tajā skaitā uz Krievijas medijiem.

Piektdienas vakarā “Saskaņas” frakcija pēkšņi paziņoja, ka ir gatava atbalstīt Burovu kā Rīgas mēru kandidātu, ja viņš izpildīs vairākus nosacījumus. “Saskaņa” grib divus vicemēru amatus, kā arī Rīgas domes deputāta Sandra Bergmaņa ievēlēšanu Rīgas brīvostas valdē. “Saskaņa” virzīs Bergmani arī vicemēra amatam. Par otru vicemēru “Saskaņa” grib savas frakcijas priekšsēdētāju Annu Vladovu. Vēl “Saskaņa” pieprasa, lai domes Īpašumu komiteju vadītu Olga Veidiņa.

Negaidīti bija tas, ka par šo “Saskaņas” frakcijas lēmumu piektdienas vakarā paziņoja tieši Ušakovs – šobrīd viņam formāli vairs nav nekādas saistības ar Rīgas domi, jo viņš ir ievēlēts Eiropas Parlamentā un ir pārcēlies uz Briseli. Tas rāda, ka Ušakovs nav apmierināts ar notikumu virzību Rīgas domē un vēlas saglabāt kontroli pār pašvaldības darbu un pašvaldības uzņēmumiem.

Zināms, ka Ušakovs un arī otrs “Saskaņas” smagsvars Jānis Urbanovičs pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām nepārtraukti runā par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Ir skaidrs, ka “Saskaņa” uzskata, ka tās atbalstītāji palīdzēs partijai uzvarēt pašvaldības ārkārtas vēlēšanās un salabot “balsošanas mašīnu”, kas ir izjukusi pēc korupcijas skandālu sākuma Rīgas domē. “Saskaņa” paļaujas uz saviem atbalstītājiem, kuri uzskata, ka zagt ir normāli un ka zog arī tā sauktās latviskās partijas. To, ka šādam “Saskaņas” līderu optimismam ir pamats, rāda socioloģisko aptauju dati, kuros pēdējo mēnešu laikā partijas reitings ir samazinājies tikai nedaudz.

Uzkrītoši, ka arī Bergmanis runā par ārkārtas vēlēšanu nepieciešamību. Uzjautrinoši ir klausīties Bergmaņa izteikumus, ka viņš nemaz nevēlas amatus Rīgas domē, bet pakļausies frakcijas gribai, ja tai šie amati ir svarīgi. Bergmanis ir strādājis uzņēmuma “Rāgas namu pārvaldnieks” valdē, vadījis Rīgas domes izveidoto Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centru (slēgts 2017.gadā) un bijis konsultants uzņēmumā “Rīgas satiksme”, tādējādi ir uzskatāms par padevīgu un uzticamu Ušakova sabiedroto.

Ušakova izvirzītie ultimāti Burovam par iespējamo atbalstu liecina, ka divu frakciju – Neatkarīgo deputātu frakcijas un “Rīgai” – bloķēšanās ir mazinājusi “Saskaņas” optimismu un paļaušanos uz ārkārtas vēlēšanām. Tagad Rīgas domē ir iespējams izveidot valdošo koalīciju bez “Saskaņas” gadījumā, ja Burovam izdodas panākt arī “Latvijas attīstībai” deputātu atbalstu un vienoties par sadarbību ar Zepu. Nav arī izslēgts, ka vēl kāds deputāts no “Saskaņas” vai Jaunās konservatīvās partijas frakcijas varētu pievienoties jaunajam divu frakciju blokam. Šādā gadījumā izdotos gan izvairīties no ārkārtas vēlēšanām, gan atstāt opozīcijā “Saskaņas” deputātus.

Komentējot “Saskaņas” prasības, Burovs paziņoja, ka trešā vicemēra amatu varētu izveidot tikai nākamā gada sākuma. Tas nozīmē, ka visticamāk uz šo amatu vajadzētu gaidīt Bergmanim, kurš būtu gatavs ātrāk kļūt par vicemēru.

“Saskaņa” kārtējo reizi ir nodemonstrējusi, ka uzskata sevi par “vecāko brāli” Rīgas domē, kas var citiem diktēt noteikumus turpmākai darbībai. Ja pieņem, ka vicemēra amatu saglabās Baraņņiks, tad Burovam būs jau trīs vicemēri. Protams, pašvaldība ir tiesīga veidot amatus pēc saviem ieskatiem, dodot vicemēra amatu ne tikai “Saskaņai”, bet arī visām citām Rīgas domes frakcijām. Vienīgi nav saprotams, kāpēc “Saskaņai” būtu vajadzīgi divi vicemēru amati.

Interesanti ir arī tas, cik neatlaidīgi “Saskaņa” pieprasa vicemēra amatu tieši Bergmanim. Viņa kandidatūrai nepiekrita Baraņņiks ar domubiedriem, kuri šo nesaskaņu dēļ tika izslēgti no frakcijas un arī no partijas. Rodas iespaids, ka Bergmanis ir ļoti svarīgs Ušakovam.

Var tikai izteikt minējumus par iemesliem, kāpēc Ušakovs tik aktīvi cīnās par Bergmaņa iecelšanu vicemēra amatā un Rīgas brīvostas valdē. Tautā runā, ka Bergmanis varētu būt uzticīgs Ušakovam un regulāri ieskaitīt daļu no sava dāsnā atalgojuma partijas kasē. Runā arī, ka pēc Ušakova aiziešanas uz Briseli un daudzajiem korupcijas skandāliem ir samazinājušās naudas plūsmas partijas kasē, radot neērtības partijas vadībai, kas ir pieradusi pie dzīvošanas ar vērienu.

Šobrīd ir maz dzirdams par pārējo Rīgas domes frakciju deputātu darbību. Līdz šim Jaunā konservatīvā partija un “Jaunā Vienotība” aicināja rīkot ārkārtas vēlēšanas, apzinoties, ka ar tik nelielu deputātu skaitu nav iespējams panākt būtiskas pārmaiņas pašvaldībā. Mazāk kareivīga ir Nacionālā apvienība, kas ir izvirzījusi jokainas prasības pārējiem un izvairās apspriest Baibas Brokas saistību ar dažādiem skandāliem Latvijas Universitātē.

Vēl ir laiks vērot “zirnekļu cīņas” burkā līdz 19.augustam, kad kļūs skaidrāks, kā tālāk izvērsīsies notikumi Rīgas domē.

Seko mums