"Zelta tilta" turpinājuma - Ķekavas apvedceļa afēras pirmais posms tuvojas beigām
Jānis Jūrmalnieks22.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ķekavas apvedceļa publiskās privātās partnerības projekts sāk ieņemt arvien skaidrāku afēras formu. Kā jau bija prognozēts, pēc formālas Igates izslēgšanas šajā iepirkumā uzvarējusī pilnsabiedrība Ķekava ABT gatavo augsni nolīgtās cenas palielināšanai.
Tā kā pēdējo mēnešu laikā ir novērojams vairāku industriālo izejvielu cenu kāpums, kā arī šo situāciju vēl vairāk pasliktina energoresursu izmaksu pieaugums, būvnieki nepārprotami pieprasa līgumā iestrādāt kompensācijas mehānismu.
Skatoties ar neapbruņotu aci, šis solis pašreizējos apstākļos var šķist ļoti likumsakarīgs. Taču pietiek atcerēties, ka Ķekavas ABT projekta galvenais labuma guvējs ir Valdis Lejnieks (formāli vēl Normunds Luste un Alvis Tanbergs no Bindera). Tieši tas Lejnieks, kurš laipni piedāvāja savas mājas būvnieku karteļa lietu risināšanai. Tieši viņa tenisa kortos Mārupē tika veikti skandalozie karteļa sarunu ieraksti.
Šoreiz gan priekšspēle tika izspēlēta relatīvi filigrāni. Nebija pat veikti nopietni mēģinājumi panākt vienošanos ar potenciālajiem konkurentiem šajā iepirkumā. Tā vietā pretendentu loks tika maksimāli sašaurināts, nepamatoti formalizējot iepirkuma prasības. Rezultātā salīdzinoši ātri par vienīgo Ķekavas ABT konkurentu palika tikai Igate.
Diskvalificēt šo pretendentu nebija viegli. Tomēr palīgā nāca iekšpolitiskā krīze Baltkrievijā, kas aktualizēja jautājumu par austrumu robežas izbūves gaitu, par ko bija atbildīga Igate. Ar Iekšējās drošības biroja palīdzību Igati faktiski noņēma no trases Ķekavas apvedceļa iepirkumā.
Tad Ķekavas ABT bija ļoti svarīgi noslēgt šo PPP līgumu, kamēr turpinājās būvniecības izmaksas ietekmējošo izejvielu straujais cenu kāpums. Tādēļ tika pieliktas visas pūles, lai līgums tiktu noslēgts jau šī gada jūnijā. Turklāt noslēgtais līgums paredz rekordātrus darbu izpildes tempus - divi gadi, skaitot no šī gada beigām. Šī īsā darbu izpildes termiņa patiesais mērķis ir mazināt riskus, ka izejvielu cenas būvniecības periodā var būtiski sarukt.
Rodas jautājums kādu labumu Ķekavas ABT iegūs no dārgākiem materiāliem? Materiālu sadārdzināšanās dod iespēju palielināt arī starpnieku uzcenojumu, kas parasti ir noteikts procentos no pārdodamo preču vērtības. Tātad, pārdodot tos pašus materiālus pasūtītājam, šajā situācijā var nopelnīt krietni vairāk.
Papildus tam kompensācijas mehānisms apķērīgajiem būvniekiem varētu sniegt iespēju piemērot neproporcionālu sadārdzināšanos, jo precīzi pārbaudīt praksē izlietoto materiālu daudzumu un to kombināciju nemaz nav iespējams.
Apvedceļa līguma cena ir 250 miljoni eiro, kas tiks segti, 20 gadu garumā nomājot šo ceļu no Ķekavas ABT par 12,5 miljoniem eiro gadā. Materiālu, kā arī citu izmaksu pozīciju īstermiņa sadārdzināšanās palielinās kopējās izmaksas par vismaz 130 miljoniem eiro. Būvnieku apetītei augot, izmaksas var pieaug par visiem 250 miljoniem eiro un pat vairāk.
Šīs afēras realizācijas plāns izskatījās ļoti pārdomāts. Tomēr bez pārsteigumiem pilnībā iztikt neizdevās. Ķekavas ABT projekta finanšu konsultanta uzdevumus pildīja Callidus Capital. Kā liecina vairāki avoti, tā partneris Roberts Stuģis bija banāli sashēmojies. Viņš centās sarunāt ar LVC, lai iepirkuma nolikuma prasības maksimāli pielāgo Ķekavas ABT interesēm. Viņa rīcības lietiskie pierādījumi šobrīd tiek vērtēti.
Tajā pašā laikā otrais Callidus Capital partneris Valdis Siksnis kārtoja lietas ar Ķekavas ABT, kas ir šī darījuma otrā puse. Tas esot darīts maksimāli legāli. Tomēr klīst baumas, ka Sikšņa kungs ir kādas citas iestādes operatīvājā izstrādē esošais figurants (ar segvārdu "Tūrists", acīmredzot par godu kādreizējam Gruzijas braucienam Citadeles pārdošanas afēras kontekstā). Tas dod cerību gaidīt šīs sāgas turpinājumu jau tuvākajā nākotnē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
