Iesaki rakstu: 
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un pašvaldību tiesībām nodrošināt izglītību, kas izriet no sagatavotajiem grozījumiem Izglītības likumā.
"Grozījumi Izglītības likumā" ir pretrunā Bērnu tiesību aizsardzības likumam, ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26. pantam, ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13. un 14. pantam un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 2. pantam, kā arī Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam. Šie grozījumi Izglītības likumā tiek virzīti likumprojekta "Par valsts budžetu 2020. gadam" pavadošo likumprojektu paketē, taču bez izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē un bez saskaņošanas ar Latvijas Pašvaldību savienību, šādi pārkāpjot likumprojekta saskaņošanas procedūru.
Tik nozīmīga jautājuma virzībā būtu jāiesaista gan vecāki, gan nevalstiskais sektors un NVO organizācijas, gan visa sabiedrība. Latvijas Pašvaldību savienība iebilst likumprojekta virzībai piedāvātajā redakcijā vairāku apsvērumu dēļ, taču vislielākās bažas ir par jaunajām normām, kas rada apdraudējumu daudzu pamatskolu pastāvēšanai.
Likumprojektā "Grozījumi Izglītības likumā" paredzēts, ka Ministru kabinets (MK) atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam noteiks minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē vispārējās izglītības iestādēs, kā arī minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu pašvaldību un privāto pamatizglītības iestāžu vispārējās pamatizglītības programmu īstenošanas vietās, ja īstenošanas vietu adreses ir dažādas. LPS norāda, ka tas ir pretrunā Satversmes 112. pantā noteiktajām ikviena cilvēka tiesībām uz izglītību un valstij jānodrošina iespēja bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību, turklāt pamatizglītība ir obligāta. Likumprojekta 1. panta trešā daļa faktiski paredz ierobežot pieeju izglītībai un ir pretrunā principam, ka sākumskola un pamatskola ir pēc iespējas tuvāk mājām, proti, norma attiecas arī uz pamatizglītības programmu īstenošanas vietām citās adresēs (izglītības iestāžu filiālēs). Gadījumā, ja skola nevarēs izpildīt prasības par minimālo skolēnu skaitu arī filiālēs, pašvaldībām var nākties slēgt daudzas izglītības iestāžu filiāles.
LPS uzskata, ka tādā veidā tiek ierobežotas gan bērna tiesības uz izglītību, gan arī pašvaldības pienākumi attiecībā uz autonomās funkcijas īstenošanu, un lūdz likumprojektu Saeimai nodot izskatīšanai vispārējā kārtībā trīs lasījumos.
Liegums pašvaldībai īstenot izglītības programmas pamatizglītības pakāpē, ja skola neatbildīs Ministru kabineta noteiktajam minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam, ierobežo bērna tiesības uz izglītību un nav vērsts uz viņa interešu ievērošanu.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
