Arī Ramona Innusa būtu jāatstādina, bet Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūra - jāreorganizē pilnībā
Pietiek lasītāja20.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms vairāk nekā gada pietiek.com vēstīja par peripetijām ap Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) direktora izvēli. Pēc Ērika Ivanova aiziešanas vispirms tika mēģināts šajā postenī iedabūt ministra padomnieku, tad rīkots formāls konkurss, bet galu galā ministra Sanda Ģirģena pēdējās darba dienās par iestādes vadītāju tika iecelta ministrijas ierēdne pilnīgi bez atbilstošas vadītāja pieredzes - Ramona Innusa.
Nu jau vairāk nekā gads ir nostrādāts, un kādi ir rezultāti. Meroni lieta – pietiek.com un Puaro nupat jau rakstīja. Īsi sakot, nekādi, viss paliek sliktāk.
Žogs uz robežas - Latvija atpaliek no citām valstīm gan žoga būvniecības ātrumā, gan kvalitātē. Pret Innusu un vēl vairākiem darbiniekiem ierosināts kriminālprocess par kaitējumu valstij, pārmērīgi izdabājot komersantam.
Iekšlietu iestāžu ēku apsaimniekošana - NVA hroniski žēlojas par līdzekļu trūkumu, bet tikpat hroniski nespēj apgūt piešķirtos līdzekļus, jo viss ķeras iepirkumos un birokrātijā. Rezultātā piemēri, kad policistu un ugunsdzēsēju darba apstākļi uzlabojas aģentūras darba dēļ, ir retums un izņēmums, nevis sistēma.
Iestādē katru gadu notiek nebeidzamas iekšējās "reorganizācijas" - nodaļu un amatu pārsaukšanas un tamlīdzīgas struktūras izmaiņas, lai uzlabotu aģentūras darbību, bet to rezultāts ir tāds kā fabulā "Kvartets" - lai kā viņi pārsēdās, nekā viņiem neskanēja.
Nupat ir izsludināti konkursi uz reģionālo nodaļu vadītāju vietām, jo šie amati tiek pārveidoti par ierēdņu amatiem. Visticamāk, tos ieņems tie paši līdzšinējie darbinieki. Kā tas ietekmēs viņu darba kvalitāti? Visticamāk, nekā, bet enerģija būs ieguldīta tikai papīru aprakstīšanā. Tikmēr iestādes darbinieki sūdzas par sliktāku komunikāciju nekā iepriekš, jo iestādes vadītāja nepārredz iestādes darbību kopumā, kamēr strādā tikai ar atsevišķiem projektiem.
Kāpēc tā? Ne jau tikai Innusas pieredzes trūkuma dēļ. Aģentūrā ir apvienoti vairāki saimnieciskās darbības virzieni, kas apkalpo iekšlietu iestādes - iepirkumu centrs, nekustamo īpašumu apsaimniekošana un aizturēto mantu (it īpaši automašīnu un kravu) glabāšana. Un šie saimnieciskie jautājumi tiek risināti valsts pārvaldes iestādē ar lielu birokrātiju, kur par katru sīkumu ir jāraksta akti, ziņojumi un vēstules, bet normatīvo dokumentu skaits un pretrunīgums ir ar tendenci tikai pieaugt. Arvien vairāk reālo, fizisko darbu dara komersanti - ārpakalpojumi, bet aģentūras darbinieki tikai slēdz līgumus un apstiprina rēķinus.
Citās nozarēs tādas "namu pārvaldes" jau sen ir likvidētas, un to funkcijas ir nodotas valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" (VAS VNĪ). Arī Iekšlietu ministrijas kompleksa, darbojošos robežpunktu un vēl dažu ēku apsaimniekošanu veic VAS VNĪ, kurā, kā jau kapitālsabiedrībā, darbs tiek organizēts citādāk. Tajās strādājošie iznāk privileģētā stāvoklī, salīdzinot ar kolēģiem, kas strādā NVA apsaimniekotajās ēkās.
Vai nebūtu laiks tādu iestādi-starpnieku likvidēt, nododot visu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un tai piešķirto budžetu VAS VNĪ? Savukārt pārējās NVA funkcijas varētu palikt daudz mazākā, kompaktākā iestādē - iepirkumu centrā, kāds ir izveidots arī aizsardzības nozarē, vai arī atgriezties iekšlietu iestādēs, kuras aģentūra šobrīd apkalpo.
Bet Ramonai Innusai laiks teikt - "Mission failed. Game over". Uzdevums izgāzies. Spēlīte beigusies.
Ja aģentūras iepriekšējam direktoram nācās aiziet no darba pēc kriminālprocesa uzsākšanas un citu iestāžu vadītāji tiek atstādināti pēc disciplinārlietas uzsākšanas, tad kāpēc Ramona Innusa vēl joprojām ir iestādes vadītāja?!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
