Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ārkārtas situācija parāda cilvēku patieso dabu. Diemžēl Latvija nekad nav varējusi lepoties ar iekļaujošu sabiedrību un atbalstu sociāli mazaizsargātām grupām. Taču daži jaunākie ierobežojumi, kas stājas spēkā no 11.oktobra, apkauno pašus ideju autorus. Ilgu gadu pieredze pasaulē pierāda, ka, veidojot iekļaujošu vidi, ieguvēji ir visa sabiedrība. Taču, vēršoties pret kādu sabiedrības daļu, cieš tieši tās vismazāk aizsargātākie cilvēki - pensionāri, mazturīgie un trūcīgie, cilvēki ar invaliditāti, arī jaunieši. Šķiet, ka lielākā daļa sabiedrības to nav pat pamanījusi.

Ir vērts pieminēt, ka visā pasaulē ir sabiedrības daļa, kas nevar vakcinēties medicīnisku iemeslu dēl, tāpēc ārpus Latvijas Covid sertifikātā ir trešā iespēja - negatīvs tests. Iespējams, ka tikai Latvijā vienīgā veids, kā iegūt apstiprinājumu nespējai vakcinēties, ir ārstu konsīlijs vai anafilaktiskais šoks no Covid vakcīnas. Šoreiz nav runa par pamatotiem ierobežojumiem, bet par apkaunojošu attieksmi.

Kāpēc pazemot cilvēkus ar invaliditāti?

Ir nolemts, ka ārkārtas stāvokļa laikā cilvēki ar invaliditāti nesaņems transporta maksas atvieglojumus. Tos nesaņems visi pieaugušie, kuri izmanto transporta pakalpojumus, kurus dotē valsts vai pašvaldības. Nav runa par vīrusa ierobežošanu, jo, samaksājot par braucienu, cilvēki ar invaliditāti joprojām var veikt pašas nepieciešamākos braucienus ar sabiedrisko transportu, kas atsvērtu nesamērīgās neērtības.

Katram, kas ir redzējis lielāko daļu Latvijas dzelzceļa staciju, ir skaidrs, ka tajās nav augsto peronu un cilvēki ratiņkrēslos vilcienos vispār nevar iekļūt bez citu palīdzības. Lai saņemtu palīdzību no Latvijas dzelzceļa, tā jāpiesaka 72 stundas iepriekš. Vai idejas autori tiešām izjūt gandarījumu, ka ir “ieriebuši” cilvēkiem ar invaliditāti? Vai sabiedrībai tas ir pieņemami? Šogad Ziedot.lv un Radio 5 veidos labdarības akciju “Dod pieci!” kurā aktualizēs vides pieejamību. Varbūt arī tā turpmāk būs paredzēta tikai cilvēkiem, kas ir vakcinēti un izslimojuši?

Goda uz negoda ģimenes

Valsts ir izveidojusi “Goda ģimenes” (agrāk 3+) apliecības, ko var iegūt daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kas aprūpē bērnus ar invaliditāti, lai sniegtu vairāk morālu nekā materiālu gandarījumu dažādu atlaižu veidā. Apliecības paredz atlaides arī sabiedriskajā transportā. Diemžēl no 18.oktobra daļa šo ģimeņu acīmredzot kļūst par negoda ģimenēm, jo atvieglojumus nevarēs izmantot pieaugušie, kas nav vakcinēti. Bērnus Latvijai viņiem ir atļauts audzināt, taču atlaides sabiedriskajā transportā nebūs. Īpaši ciniski, ja, piemēram, bērniem un mammai atvieglojumi paliek, bet tētim, kas nevar vakcinēties, ne. Sanāks tāda goda-negoda ģimene. Samaksājot pilnu maksu, viņi joprojām var braukt, cik vēlas, tāpēc jautājums nav par drošību vai vīrusa ierobežošanu. Mērķis ir demonstrēt valsts un sabiedrības attieksmi.  

Trūcīgo pensionāru dalīšana

Ir izteikts ierosinājums veicināt senioru vakcinēšanos ar 20eur piecu mēnešu laikā kā elektrības cenu pieauguma kompensāciju. Medijos tiek izplatīta ziņa, ka tādējādi tiks sniegts arī atbalsts maznodrošinātām grupām. Taču atbalsts pēc būtības tas būtu tikai tad, ja visiem pensionāriem kompensētu 20Eur, bet vakcinētajiem, piemēram, 25Eur.

Šī brīža galvenais mērķis ir parādīt tiem, kas nav vakcinējušies, kur ir viņu īstā vieta valstī. Protams, ka tas sāpīgi skars tikai pašus trūcīgākos. 20Eur ietaupījums mēnesī varētu likties kārdinošs tikai kādam politiķim, kas tā dēļ gatavs krāpties ar stāvvietu kartēm, nevis pārtikušam cilvēkam, kādu diemžēl starp pensionāriem nav daudz. 

Studentu eksports

Gribētos pieminēt arī studentus, kuri, ja nav turīgu radu vai iespēja ņemt kredītus, studiju gadus dzīvo ar ierobežotiem ienākumiem. No 11.oktobra lielākajā daļā augstskolu nevarēs klātienē studēt ar negatīviem testiem. Vairākiem tas nozīmē studiju pārtraukšanu vai beigšanu.

Tikko ir stājušies spēkā jaunie tirdzniecības ierobežojumi. Sociālajos tīklos neskaitāmi veikali paziņo par to, ka nedalīs pircējus, vai informē, kādus risinājumus ir atraduši, lai apkalpotu visus. Vai līdzīgus publiskus paziņojumus varēja vērot kaut vai no vienas augstskolas? Diemžēl izrādās, ka cilvēks veikalu pasaulē ir lielāka vērtība nekā Latvijas augstākajā izglītībā. Vesela paaudze jauniešu dzīvē gūst mācību par to, kas var notikt, ja izvēlies studēt Latvijā.

Par laimi, šī ir viscerīgākā sabiedrības daļa. Daudzi var doties uz kaimiņvalstu, Ziemeļvalstu, Eiropas vai pasaules universitātēm, kur pieņem negatīvus testus vai tos vispār neprasa. Pieredze rāda, ka studijas citās valstīs paver arī nesalīdzināmi labākas karjeras iespējas. Iespējams, nākotnē Latvija viņus kā augsti kvalificētu darbaspēku centīsies pievilināt ar īpašām programmām, jo Latvijā darbaspēka jau tagad trūkst.

Drūmā realitāte

Ir paredzams, ka cilvēki, kurus skar apšaubāmie ierobežojumi, sevi neaizstāvēs. Tā ir sabiedrības daļa, kas palikusi ēnā jau 30 gadus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Nav iespējams ilgstoši cīnīties ar trūkumu, veselības aprūpes nepieejamību, neiekļaujošu izglītību un vēl aizstāvēt sevi pret politiķu attieksmi. Citādāk mēs jau sen dzīvotu labākā sabiedrībā.

Kur šiem cilvēkiem vērsties pēc atbalsta? Vai pie Latvijas valsts prezidenta, kas publiski ir pateicis, ka kovids tagad viņus “ņems priekšā”? Pie Ministru prezidenta, kas uz jautājumu, kā nopirkt ziemas drēbes (arī bērniem), atbild: “Ejiet vakcinēties!”

Tiesībsargs ir atzinis, ka nesaskata cilvēktiesību pārkāpumu tajā, kas notiek augstākajā izglītībā. Augstskolas un redzamas sabiedriskas organizācijas saņem valsts finansējumu un nevērsīsies pret savu naudas devēju, pat ja tiks īstenotas acīmredzami amorālas idejas.

Daļa inteliģences atklāti apsaukā pusi valsts par muļķiem, ļaundariem, neizglītotiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, nesaprotot, ka kļuvuši akli savā pārākuma sajūtā. Lūdzu, vakcinējieties, kas to varat, bet saglabājiet cilvēcību pret tiem, kas to nevar.

Zīmīgi, ka apkaunojuma sitiens trāpa sabiedrības daļai, kas nevar sevi aizstāvēt. Taču, pretēji gaidītajam, tas pazemina ideju autorus, lēmumu pieņēmējus un sabiedrību, kura to pieļauj.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...