Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā
Aldis Gobzems02.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā. Proti, šobrīd tur valda naudas vara, nevis tautas vara. Var vēlēt, ko grib, rezultāts ir tāds, ka neviens ne par ko neatbild. Nav personiskas atbildības. Un līdz ar to arī tautas intereses pārstāvēt nav nepieciešams, nav spiesta lieta. Bet tam ir zāles. Mažoritāras vēlēšanas un tautas vēlēts prezidents. Izskaidrošu, kā tam jāizskatās.
1. Mažoritāru vēlēšanu būtība ir sekojoša - katrā vēlēšanu apgabalā ievēl vienu deputātu, kas saņēmis visvairāk balsu. Piemēram, ir 100 deputāti, ir simt vēlēšanu apgabali. Vienu ievēl no Ķengaraga, citu no Grobiņas, vēl kādu no Rēzeknes. Šādā modelī katrs ievēlētais deputāts ir spiests atskaitīties savam Ķengaraga, Grobiņas, Rēzeknes utt. vēlētājam. Un arī vēlētājs zina, no kura tieši deputāta prasīt atbildību. Šobrīd Jūs neziniet, kurš tieši deputāts ir Jūsu pārstāvis. Līdz ar to mažoritārās vēlēšanās nostiprinās tautas vara - ja nepatīk, kā deputāts strādā, to atsauc. Personiska atbildība vēlētāju priekšā. Pie šādas sistēmas pat vislielākais sliņķis ir spiests regulāri uzturēt kontaktu ar savu vēlētāju un ir spiests aizstāvēt sava vēlētāja intereses, jo viņu var atsaukt vai nākamreiz neievēlēt. Mažoritārās vēlēšanās zūd naudas varas ietekme, bet pieaug personības ietekme, jo ievēl tikai vienu deputātu vienā apgabalā. Marionetes cauri netiek. Tiek vietējie katra apgabala līderi, aktīvākie un uzņēmīgākie cilvēki.
2. Visu pilsētu mērus ievēl pa tiešo. Nevis partijas, kas taisa koalīcijas un bezjēdzīgas mēru debates, bet pa tiešo. Piemēram, Rīgas vēlēšanās iet vēlēt nevis par paristiem, bet Staķi. Tad iestājas personiska atbildība, jo arī mēru tauta var atsaukt. Tad ir grūtāk iet kompromisā par azartspēlēm, piemēram, jo tauta var atsaukt. Pārējos deputātus vēl atsevišķi pēc tā paša mažoritārā principa, bet visi zina, ka mērs būs tas, kas personīgi saņem visvairāk balsu. Jaunupa vai Kampara shēma, kā tirgot amatus, samazinās šādā versijā, jo mēru ievēlējusi tauta nepastarpināti no partiju dīliem.
3. Tauta vēlē prezidentu. Prezidents nominē ne tikai premjeru, bet visu Ministru kabineta sastāvu. Saeima to apstiprina. Prezidents līdz ar to ir spiests uzņemties personisku atbildību, kas sanāks, nevis ir koalīcijas piedēklis. Ja prezidents nerīkojas tautas interesēs, viņam nekad nespīd otrs termiņš šādā sistēmā. Tautas vara tiek nostiprināta. Ļoti demokrātiski. Naudas vara samazinās.
4. Vēlēšanu apgabalu, protams, var būt arī mazāk. 100 deputāti principā nav vajadzīgi. Var pielāgot pašvaldību skaitam plus Rīgā mazliet vairāk apgabalu.
5. Kā to panākt? To panākt nevar, romantiski domājot, ka partiju sistēma sevi ir izsmēlusi un ka es nestāšos partijā, kā to saka, piemēram, mana labā kolēģe Linda Liepiņa. To var panākt, stājoties partijās, kuras šo visu grib ieviest.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.