Āzis par dārznieku: Vēstures un filozofijas fakultāti beigušais deputāts Dombrava uz mirkli pabijis ekonomikas ministra digitalizācijas padomnieka amatā
PIETIEK15.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Slavenais Saeimas deputāts Jānis Dombrava 6. septembrī iecelts par sava partijas biedra, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ārštata padomnieku digitalizācijas jautājumos, taču gandrīz nekavējoties no šī amata arī atcelts. Ministrija uz jautājumiem par šo dīvaino atgadījumu atbild izvairīgi vai neatbild vispār.
„Jānis Dombrava š.g. 6. septembrī tika iecelts par ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ārštata padomnieku digitalizācijas jautājumos bez atalgojuma noteikšanas. Tomēr, izvērtējot amata apvienošanu regulējošos normatīvos aktus, pieņemts lēmums atcelt J.Dombravu no ministra ārštata padomnieka amata,” – šāds ir Ekonomikas ministrijas oficiālais skaidrojums.
J. Vitenberga vadītā ministrija nevēlējās atbildēt ne uz jautājumu, kurš tieši bija tas, kas J. Dombravu iecēla šajā amatā (lai gan skaidrs, ka tas nevarēja būt neviens cits kā ekonomikas ministrs vai kāda persona pēc viņa tiešas pavēles), ne uz jautājumu, pēc kādiem tieši kritērijiem šim amatam tika izvēlēts tieši J. Dombrava.
Tāpat J. Vitenberga vadītā Ekonomikas ministrija nevēlējās atbildēt arī uz jautājumu – kāda tieši ir J. Dombravas pieredze un izglītība digitalizācijas jautājumos. Tā vietā Ekonomikas ministrija norādīja uz to, ka „ministrijas dienaskārtībā šobrīd vairāk kā jebkad ir aktuāli digitalizācijas jautājumi saistībā ar Atveseļošanas fonda atbalsta mehānismu izstrādi un digitālo transformāciju kopumā”.
„Vēlamies norādīt, ka Ekonomikas ministrijā šobrīd nav atsevišķu resursu, kas strādātu ar digitalizācijas jautājumiem, tāpēc tika nolemts pieņemt ārštata padomnieku, kuram vienlaikus ir gan profesionāls redzējums, gan politiskā izpratne par digitālās transformācijas procesu virzību, kas Latvijas uzņēmējiem un ražotājiem šobrīd ir vitāli svarīgi,” skaidroja ministrija, izvairoties paskaidrot, kāds tieši profesionālais redzējums digitalizācijas jautājumos ir Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti absolvējušajam J. Dombravam.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.