Iesaki rakstu: 
Bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča izvēlējusies reizē ar nedaudz paplikām fotogrāfijām žurnālā Klubs publicēt arī dažas interesantas atmiņas par netīriem procesiem Latvijas politikā, - pārpublicējam saistošāko fragmentu to tām.
Kuras partijas visvairāk izceļas ar netīru politiku?
Principā tas attiecas uz visām. Par opozīcijas partijām cits stāsts, tās neko nevar ietekmēt. Bet koalīcijas partijām ministru pārpirkšana, kā notika ar ekonomikas ministru... Tās sarunas, kas Siguldas dārzā notika! Ko brīnīties par kaut kādām Taureņu pirts, Rīdzenes sarunām? Viss turpinās.
Kas notika Siguldas dārzā?
Sarunas, kā Vitenbergs no mūsu partijas aizies pie Nacionālās apvienības.
Jūs nemaz viņu nesaprotat?
Neviens nav pielaulāts uz mūžu - katrs var izstāties no partijas. Tomēr aiziet pie cita, nozogot ministra portfeli, ir necieņa pret kolēģiem. Nebijis gadījums politiskajā vēsturē! Nevaru iedomāties, ka Vienotības ministrs varētu paņemt portfelīti un aiziet, piemēram, uz Saskaņu - labdien, es tagad būšu jūsu premjers vai finanšu ministrs.
Kas piedalījās Siguldas sarunās?
Nacionālā apvienība, Atis Zakatistovs un no mūsu frakcijas Māris Možvillo, kas tajā laikā bija frakcijas vadītājs. Sanāca deal. Mēs un JKP bijām divas jaunas partijas ar lielu deputātu mandātu skaitu. Skaidrs, ka vecās partijas izmantoja visus līdzekļus, lai apspēlētu jaunos.
Es biju tā, kas Vitenbergu virzīja ministra amatam. Kad Ralfam Nemiro noņēma pielaidi, teicu, ka ministrs varētu būt Vitenbergs, kurš tobrīd vadīja Tautsaimniecības komisiju. Minūtes piecas, pirms to paziņot publiski, viņš man atsūtīja īsziņu - paldies, aizeju pie nacionāļiem. Iepriekš neko nezināju.
Mūsu frakciju sašķēla deputāts, kurš Saeimā nāca manā vietā. Viņš nobalsoja par to, ka viss kārtībā - mēs Vitenbergu neatsaucam, samierināmies. Šis deputāts tagad ir Nacionālās apvienības pārziņā esošās Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs [Edgars Kronbergs]. Tātad tik maksāja viņa balss!
Ja jums tobrīd kāda partija piedāvātu dīlu?
Man ko līdzīgu - iet prom no partijas - piedāvāja jau decembri. Ne gluži uz citu, bet atbalstīt koalīciju, aizejot no frakcijas. Saeimā ir daudz no frakcijām neatkarīgu, brīvu deputātu.
Kurš to piedāvāja?
Negribu vārdu minēt. Kāds no mūsējiem, kurš no mūsu frakcijas aizgāja.
Gobzems?
Negribu saukt vārdu. Atteicos, jo man nepatīk staigāt. Tā ir mana pirmā partija. (..)
Kāpēc jūs aizgājāt pa Gobzema, ne Kaimiņa ceļu?
Vispirms Kaimiņš panāca, lai izslēdzam Gobzemu no partijas, viņu novāca. Tad sapratām, ka Kaimiņš principā ir citā partijā, bet līdzšinējo partiju izmanto kā donoru kaut kādām balsīm, līdz ar to mēs viņu pašu izslēdzām no partijas.
Savulaik Kaimiņš atveda Gobzemu un teica - šis būs mūsu premjerministrs. Kampaņās visu Kurzemi apbraukāju, brīžiem bija bezspēks, šķiet, jāpadodas, bet viņš spēja dot enerģiju, motivāciju un ļoti lielu pārliecību par sevi. Nezinu nevienu ar tik milzīgu gribasspēku. Pēkšņi Artuss centās pārliecināt, ka mums no šā cilvēka jātiek vaļā. Kāpēc? Droši vien bija jārikojas pilnīgi pretēji - jātiek vaļā no Kaimiņa, un tad mēs būtu saglabājušies kā frakcija.
Jūs ar Kaimiņu pat nesveicināties.
Neesmu cilvēks, kurš tur naidu uz kādu, bet viņš uz mani gan. Nesaprotu, kāds tam iemesls. Varbūt arī viņš gribēja būt labklājības ministrs. Viņš ienīst visus, kas vēl palikuši frakcijā. Īpašs naids ir pret divām sievietēm - mani un Ivetu Benhenu-Bēkenu. Uzvedas kā atraidīts brūtgāns.
Kaimiņš nesen par Gobzemu teica: šis cilvēks ir ļauns un, iespējams, mentāli slims. Viņš ir mentāli slims?
(Smejas.) Tādu jautājumu var uzdot arī par Kaimiņa kunga atkarībām vai slimībām.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.