Caur sūdzībām un intrigām mēģina apliet ar mēsliem "Ulubeli"
Ēriks Stendzenieks22.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mamma daudz strādāja, brāļu un māsu nebija. Kopš sevi atceros, esmu uzaudzis starp grāmatām un suņiem. Pēdējās pāris nedēļās sekoju virpuļiem par un ap dzīvnieku patversmi "Ulubele".
Man ir bijis tas gods sadarboties un veidot bezmaksas sociālās kampaņas gan Astrīdas Kārkliņas "Labajām Mājām", gan "Ulubelei". Šobrīd visai nesmukā veidā Astrīda caur sūdzībām un intrigām mēģina apliet ar mēsliem "Ulubeli". Ne pirmo reizi.
Kādēļ, labi pazīstot abas ierakumu puses, es ar rokām, kājām, galvu un sirdi esmu "Ulubeles" pusē? Pirmkārt, tādēļ, ka "Ulubelē" pirmais un galvenais ir "No Kill" princips. Neiemidzināt veselu dzīvnieku ne pēc likumā pieļautajām 14 dienām, nedz 30 dienām, nedz miljons dienām. Punkts. Par attieksmi Astrīdas "Labajās Mājās" var lasīt saitē.
Otrkārt, ikviens var aizbraukt uz „Ulubeli”, visas durvis vaļā, izvest kādu mīluli pastaigā un galu galā – ņemt sev līdzi. Kad Astrīda saimniekoja Līčos ar Rīgas finansējumu, durvis žurnālistiem un ziņkārīgajiem bija ciet un dzeloņstieple riņķī.
Treškārt – viss troksnis ir par finansējumu. Pareizāk sakot – par finansējuma atņemšanu konkursā atkārtoti uzvarējušai „Ulubelei”. Kā tas iespējams?
Tas iespējams tā, ka viens labi zināms uzņēmējs, kam pieder ceļu būves un celtniecības firmas un kurš sponsorē pie varas esošos un pretī saņem pasūtījumus, lielu naudas summu esot aizdevis Astrīdai cerībā, ka domes naudas straume, kas paredzēta dzīvnieku labturībai būs garantēta un stabila.
Redzot, ka Astrīdas kantoris pie šīs plūsmas nav ticis, esot sācis nervozēt un "rīkoties", piesaistot visus, ko nu vien var. Tā apmēram uz šo brīdi izskatās.
Nobeigumā, kā teicu, saite. Un vēl – ir viena vetārste, kuras vārdu, ja vajag, publicēšu. Iesauka viņai ir Daktere Nāve, un tieši viņas ieteiktais padoms patversmēm ir aizgādāt viņsaulē suņus, kurus kādam apnicis uzturēt. Vai nu par dusmīgu, vai par vecu, vai par bailīgu. Par slimajiem pat nav runas. Tāpēc Astrīda un dr.Nāve ir domubiedres.
Paldies.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.