Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome25.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Latvijas laukos strādā uzņēmīgi un darbīgi cilvēki, kas saražo pietiekamu daudzumu preču, kas mums vajadzīgas ik dienu. Turklāt savā zemē saražotā produkcija ir augstvērtīgāka un kvalitatīvāka par plantācijās saražoto, ilgstošai glabāšanai apstrādāto, importēto.
Augļu un dārzeņu piegādes restorāniem, bāriem, skolām, bērnudārziem un daudziem citiem uzņēmumiem un iestādēm ir apstājušās. Šajā nozarē ir kritums par 70-90%. Tieši pašreiz ir ļoti svarīgi ikdienas uzturā lietot kvalitatīvus un veselīgus pašmāju piena produktus, gaļu, maizi, olas, dārzeņus. Tas veicina mūsu ekonomikas attīstību, kas ir īpaši svarīgi šobrīdējos apstākļos, kad Latvijas tautsaimniecība piedzīvo nepieredzētus pārbaudījumus.
Krīzes situācija ir laiks, kad katrs varam pārskatīt savas vērtības un visi kopā skaidrāk saskatīt ne tikai līdz šim pieļautās neizdarības vai kļūdas, bet arī veiksmīgi tās labot un izdarīt secinājumus, kas ir jāmaina jau tuvākajā laikā.
Mums visiem šis ir pārbaudījumu laiks, kas mainīs arī līdz šim pierasto dzīves kārtību, tajā skaitā mūsu ēšanas paradumus. Savulaik vietējo pārtikas ražotāju akcijā tika aicināts nolikt malā seno latviešu parunu "Latvietis latvietim gardākais ēdiens" un tā vietā darīt kaut ko pozitīvu un vienojošu - izvēlēties kvalitatīvu vietējo pārtiku! Šajā laikā jo īpaši svarīgi ir atcerēties par līdzcilvēkiem un visiem kopā būt iejūtīgiem un izpalīdzīgiem, palīdzot sagādāt ikdienai nepieciešamo tiem, kam tas varbūt ir kļuvis neiespējami!
Mēs ticam, ka lauksaimnieki un pārtikas pārstrādes industrija ir spējīga nodrošināt ilgākā laikā visus nepieciešamos pārtikas produktus Latvijas iedzīvotājiem. Zemnieki vienmēr ir bijuši Latvijas tautas mugurkauls un tādi būs arī šajā laikā. Pārtikai nepieciešamā produkcija Latvijā ir pietiekošā daudzumā, tāpat arī pārtikas ražošanas jaudas. Jo vairāk ēdīsim pašu ražoto, jo vairāk,
Daudzveidīgāk un par labākām cenām mūsējie ražos pārtiku un ātrāk atveseļosies tautsaimniecība. Ēdam savējo!
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
