Iesaki rakstu: 
Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos 1055 Saeimas vēlēšanu iecirkņos, un, lai gan situācija vēl var nebūtiski mainīties, "Jaunā Vienotība" 14. Saeimā varētu būt ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10, "Latvija pirmajā vietā" - deviņus mandātus. Saeimā nav iekļuvuši ne „Konservatīvie”, ne „Attīstībai/Par”, ne „Saskaņa”.
No „Jaunās Vienotības” Saeimā varētu būt iekļuvuši Krišjānis Kariņš, Edgars Rinkēvičs, Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere, Irma Kalniņa, Zane Skujiņa, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Uģis Rotbergs, Ainars Latkovskis, Evika Siliņa, Hosams Abu Meri, Andrejs Ceļapīters, Jānis Skrastiņš, Raimonds Čudars, Arvils Ašeradens, Inga Bērziņa, Anda Čakša un citi.
No ZZS Saeimā varētu būt iekļuvuši Gunārs Kūtris, Augusts Brigmanis, Armands Krauze, Juris Jakovins, Didzis Zemmers, Kaspars Melnis, Līga Kozlovska, Valdis Maslovskis, Uldis Augulis, Gundars Daudze, Jānis Vucāns, Viktors Valainis, Andris Bērziņš un citi.
No „Apvienotā saraksta” Saeimā varētu būt iekļuvuši Igors Rajevs, Didzis Šmits, Andris Kulbergs, Raimonds Bergmanis, Edvards Smiltēns, Māris Sprindžuks, Māris Kučinskis, Ingmārs Līdaka, Edgars Tavars un citi.
No Nacionālās apvienības Saeimā varētu būt iekļuvuši Ināra Mūrniece, Rihards Kols, Nauris Puntulis, Raivis Dzintars, Uģis Mitrevics, Jānis Dombrava, Edmunds Teirumnieks, Ilze Indriksone, Jānis Vitenbergs, Edvīns Šnore un citi.
No „Stabilitātei!” Saeimā varētu būt iekļuvuši Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko, Glorija Grevcova, Viktorija Pleškāne, Viktors Pučka un citi.
No „Progresīvajiem” Saeimā varētu būt iekļuvuši Andris Sprūds, Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Skaidrīte Ābrama, Kaspars Briškens, Leila Rasima, Edgars Zelderis un citi.
No „Latvijas pirmajā vietā” Saeimā varētu būt iekļuvuši Ainārs un Ričards Šleseri, Mārcis Jencītis, Oļegs Burovs, Vilis Krištopans, Ramona Petraviča un citi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
