Deklarētie dati liek secināt: „likuma un kārtības” ieviesējs Gobzems pērn „no tumbočkas” izvilcis vismaz 65 000 eiro „melnas naudas”
PIETIEK29.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimas deputāts Aldis Gobzems, kas uzdodas par „likuma un kārtības” ieviešanas aizstāvi, pats pērn, iegādājoties māju, labākajās Arta Kampara tradīcijās „no tumbočkas” ir izvilcis vismasz 65 000 eiro „melnas naudas”, - šādu secinājumu liek izdarīt viņa amatpersonas deklarācijā minētie dati.
2020. gada sākumā A. Gobzemam, ja ticēt viņa amatpersonas deklarācijai par 2019. gadu, nav bijuši skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, kuru summa pārsniegtu 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.
Kādai personai viņš aizdevis 30 000 eiro, bet parādā bijis 11 657 eiro. Savukārt visi viņa oficiālie ienākumi 2020. gadā ir bijuši 37 440 eiro Saeimas alga (pirms nodokļu nomaksas) un 7,03 eiro procenti Citadele bankā.
Tomēr pērn „likuma un kārtības” solītājs ir iegādājies nekustamo īpašumu Ādažu novadā, kura pilnā cena, kā jau atkal izriet no amatpersonas deklarācijas, bijusi 250 000 eiro. A. Gobzems paņēmis hipotekāro kredītu 165 000 eiro apmērā un noslēdzis ķīlas līgumu par 247 500.
Līdz ar to gada beigās deputāta finansiālā situācija bijusi tāda: viņš joprojām kaut kam aizdevis 30 000 eiro, bet deklarēto parādu summa pieaugusi no jau pieminētajiem 11 657 eiro līdz 165 000 eiro.
Oficiāli deklarētie dati nozīmē, ka deputātam vajadzētu būt nācies samaksāt starpību starp īpašuma pirkuma summu – 250 000 eiro – un kredītā paņemtajiem 165 000 eiro. Šī starpība ir 85 000 eiro.
A. Gobzems nav deklarējis ne to, ka viņš būtu parādā vairāk par 165 000 eiro, ne to, ka viņš būtu atdevis iepriekš deklarētos 11 657 eiro parādus. Tas nozīmē, ka šī pagājušā gada laikā viņš ir par īpašuma daļu, kas nav apmaksāta ar hipotekāro kredītu, un par iepriekš deklarēto parādu kopā ir nomaksājis 96 657 eiro.
Kā jau minēts, deputāta oficiālie ienākumi pērn „uz papīra” ir bijuši 37 447 eiro, kas nozīmē, ka pēc nodokļu nomaksas viņš ar visiem atvieglojumiem par apgādājamajiem ir saņēmis ne vairāk kā 30 000 eiro.
Tas savukārt nozīmē, ka pat gadījumā, ja „likuma un kārtības” ieviesējs visu pagājušo gadu būtu pārticis no zila gaisa, viņš „no tumbočkas” izvilcis ne mazāk kā 65 tūkstošus eiro. To, no kurienes radusies šī „melnā” nauda, tagad vajadzēs noskaidrot Valsts ieņēmumu dienestam un KNAB, kam jau nosūtīti attiecīgi iesniegumi.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
