Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību un ar to saistītajām izmaksām. Uz saviem jautājumiem esam saņēmuši atbildes, kuras vēlamies precizēt.

Deputātu jautājuma Nr.235/J12 1.punktā (f. apakšpunktā) Jums tika uzdots jautājums par to, cik lieli ir zaudējumi, ko radīja lietus ūdens kanalizācijas risinājuma pārplānošana. Atbildē Jūs norādījāt, ka zaudējumi nav bijuši, bet atbilstoši papildus veikto darbu apjomam pieauga būvniecības izmaksas – papildu izpēte un projektēšana 62 4090 EUR (bez PVN) un papildus būvdarbi 1 267 885.10 EUR (bez PVN), uzsverot, ka jaunais risinājums paredzēja kanalizācijas sistēmas izbūvi zem funkcionējošas dzelzceļa infrastruktūras.

No Jūsu atbildes uz citu jautājumu (Nr.235/J12 1.punkts, b. apakšpunkts) izriet, ka jaunā risinājuma būvniecības sagatavošana kopumā aizņēma 5 gadus, savukārt pati būvniecība tika veikta 5 mēnešu laikā. Jūs arī norādījāt, ka lietus kanalizācijas risinājuma pārplānošana pagarināja visa kopējā būvniecības projekta pabeigšanas termiņu par 1 gadu un 2 mēnešiem.

No minētā izriet, ka lietus ūdens kanalizācijas ilgā pārplānošana apdraudēja kopējo būvdarbu gala termiņu un lietus ūdeņu kanalizācijas izbūve bija jāveic paātrinātos termiņos, kas atbilst arī pārējai Jūsu sniegtajai informācijai saistībā ar projekta ieviešanas kavēšanos.

Kāda ietekme uz lietus ūdens kanalizācijas papildus būvdarbu cenu bija apstāklim, ka būvniecība bija jāveic steidzamības kārtā paātrinātos termiņos?

Lūdzam iesniegt šādu dokumentu kopijas:

Sarunu procedūras protokolu par Iepirkuma līguma Nr.SKUS 40/13 “VSIA Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca” A korpusa pirmās kārtas projektēšana, autoruzraudzība, būvniecības darbu veikšana un iebūvējamo iekārtu piegāde, uzstādīšana un apkalpošana garantijas laikā” grozījumiem par projektēšanas un būvdarbu apjoma palielināšanu vienā no būvobjekta posmiem lietus ūdens kanalizācijas tīklu ierīkošana.

2015.gada 15.aprīļa vienošanās Nr.2 pie 2013.gada 18.februāra iepirkuma līguma Nr.SKUS 40/13 par VSIA “Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca” A korpusa jaunbūves lietus novadīšanas tīkla papildus darbu Liepājas ielas posmā starp Atpūtas ielu un K.Ulmaņa gatvi būvprojekta izstrādi.

2016.gada 07.aprīļa papildus vienošanās Nr.5 pie 2013.gada 18.februāra iepirkuma līguma Nr.SKUS 40/13 par VSIA “Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca” A korpusa jaunbūves lietus novadīšanas tīkla papildus darbu Liepājas ielas posmā starp Atpūtas ielu un K.Ulmaņa gatvi būvdarbiem.

Deputātu jautājuma Nr.235/J12 14.punktā Jums tika uzdots jautājums par to, kādi ir projekta ieviešanas kavēšanas radītie zaudējumi, ņemot vērā to, ka sabiedrībai kavējas ilgi gaidītā ieguvuma no jaunā korpusa izmantošanas uzsākšana, kā arī turpinās administrēšanas izmaksas. Atbildē saņēmām norādi, ka tieši zaudējumi nav radīti, sabiedrības savlaicīgi nesaņemtie ieguvumi neeksistē, savukārt administrēšanas izmaksas tiek segtas no slimnīcas līdzekļiem.

Tā ir izvairīšanās no atbildes uz jautājumu, jo sabiedrības ieguvuma kavēšanās un investīciju iesaldēšana ir novērtējama konkrētā finansiālā zaudējumā, turklāt slimnīcas finansējums arī ir sabiedrības līdzekļi, jo slimnīca ir valsts kapitālsabiedrība, nevis privāta.

Lūdzam iesniegt novērtējumu naudas izteiksmē zaudējumiem, kas radušies sakarā ar projekta ieviešanas termiņu kavēšanu. Veicot novērtējumu, lūdzam ņemt vērā jautājumā minētos apsvērumus.

Lūdzam iesniegt informāciju par būvdarbu projekta administrēšanas izdevumiem pa mēnešiem vai vismaz pa ceturkšņiem no sākotnēji plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa - 2015.gada 1.augusta līdz šim brīdim.

Deputātu jautājuma Nr.238/J12 1.punktā Jums tika uzdots jautājums par kopējām A1 korpusa būvniecības izmaksām un izmaksām uz vienu kvadrātmetru. Jūs norādījāt, ka kopējās izmaksas par 30 438 kv.m. platību ir 54 697 942.14 EUR bez PVN jeb 1797.00 EUR par kv.m. bez PVN.

Deputātu jautājuma Nr.238/J12 2.punktā Jums tika uzdots jautājums par kopējām plānotajām A2 korpusa būvniecības izmaksām un izmaksām uz vienu kvadrātmetru. Jūs norādījāt, ka kopējās plānotās izmaksas par 37 726 kv.m. platību ir .56 589 000 EUR bez PVN jeb 1500.00 EUR par kv.m. bez PVN.

Deputātu jautājuma Nr.238/J12 3.punktā Jums tika uzdots jautājums par atzinumiem un vērtējumiem, uz kuru pamata ir noteikts šāds būvniecības izmaksu līmenis. Atbildi uz šo jautājumu Jūs nesniedzāt. Tā vietā Jūs sniedzāt informāciju par pieņēmumiem, uz kā pamatojoties ir aprēķināts nepieciešamais finansējums.

Jūs arī salīdzināt plānotās izmaksas ar Tartu universitātes slimnīcas jaunā korpusa izmaksām, kas uz 40 tūkst. kv.m ir 77 milj. EUR, ieskaitot nodokļus, projektēšanas, autoruzraudzības, būvuzraudzības un daļēji arī telpu aprīkošanas izmaksas.

Deputātu jautājuma Nr.238/J12 4.punktā Jums tika uzdots jautājums par plānotajām būvprojektēšanas izmaksām. Atbildē Jūs norādāt, ka plānotās būvprojekta izstrādes un būvdarbu autoruzraudzības izmaksas ir 3 395 340 EUR bez PVN. Viegli aprēķināt, ka tas ir 6% no kopējām būvniecības izmaksām.

Uz kādiem aprēķiniem, apsvērumiem, argumentiem balstoties, A2 korpusam būvniecības izmaksas ir plānotas 1500 EUR/kv.m, ja A1 korpusam tās bija 1797 EUR/kv.m jeb par 20% dārgākas? Kas ir tie iemesli, kādēļ A2 korpusa būvniecība būs ievērojami lētāka, nekā A1 korpusa būvniecība? Vai, aprēķinot šīs plānotās izmaksas, ir ņemts vērā prognozējamais būtiskais izmaksu pieaugums būvniecībā?

Uz kādiem konkrētiem atzinumiem un/vai vērtējumiem pamatojoties, ir noteikti Jūsu uzskaitītie pieņēmumi nepieciešamā A2 korpusa būvniecības finansējuma aprēķināšanai? Lūdzam iesniegt visus pamatojumus, kas ļāva izdarīt konkrētos pieņēmumus.

Starp pieņēmumiem nepieciešamā finansējuma aprēķināšanai kā ceturto pēc kārtas Jūs minat “Autoruzraudzības izmaksas ir 20% no projektēšanas un autoruzraudzības izmaksām”. Lūdzam paskaidrot un to pamatot.

Pieņemot, ka Tartu universitātes slimnīcas jaunā korpusa izmaksās  telpu aprīkošanas daļa atbilst A2 korpusam plānotajiem 25%, kā arī atskaitot nodokļus, viegli aprēķināt, ka Tartu projektā būvniecības izmaksas nepārsniedza 1200 EUR/kv.m bez PVN. A2 korpusa izmaksas tiek plānotas par 25% lielākas, bet A1 korpusa izmaksas ir par 50% lielākas. Lūdzam paskaidrot, kāpēc šāda atšķirība izmaksās? Lūdzam iesniegt salīdzinājumu A1 korpusa izmaksām un A2 korpusa plānotajām izmaksām pa savstarpēji salīdzināmām pozīcijām. Ja Jūs joprojām uzskatāt, ka savas celtniecības izmaksas varat pamatot ar Tartu universitātes slimnīcas jaunā korpusa izmaksām, tad iesniedziet arī šo izmaksu savstarpēji salīdzināmās pozīcijas, jo kā gan savādāk Jūs savas izmaksas varat pamatot ar Tartu universitātes slimnīcas izmaksām?

Kādēļ Jūs neiesniedzāt izmaksu salīdzinājumu ar līdzīgiem projektiem, kuri tiek īstenoti Latvijā? Vai Jūs šādu izmaksu salīdzinājumu neesat veikuši vai izvairāties sniegt šādu informāciju?

Kāpēc Jūsu nosauktā plānotā projektēšanas un autoruzraudzības summa, kas sastāda 6% no kopējām būvniecības izmaksām pārsniedz Jūsu nosaukto pieņēmumu (5% no kopējām būvniecības izmaksām), uz kā pamatojoties ir aprēķināts nepieciešamais būvniecības finansējums? Kā tas ietekmēs kopējās būvniecības izmaksas?

Informējam Jūs – ja Jūs izvairīsieties sniegt konkrētas un skaidras atbildes uz Jums iesniegtajiem jautājumiem, tad saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un Saeimas kārtības rulli, īstenojot izpildvaras darbības pārraudzību, Jums tiks iesniegts pieprasījums, un atbildes Jums būs jāsniedz personīgi, ierodoties Saeimā uz Pieprasījumu komisijas sēdi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...