Iesaki rakstu: 
Jūs nekad neuzminēsit, kurš 1 minūti un 11 sekundes garā intervijā paspēja pateikt tik daudz stulbumu, ka to izklāstam bija nepieciešams neliels teksts. Tas bija mūsu visu iemīļotais "prezidents visiem", kurš arvien vairāk turpina līdzināties kino komēdijas varonim vārdā Borats Mārgareta Sagdijevs.
Tā, atrodoties Londonā karalienes Elizabetes II bērēs, Egils Borats runāja ar LTV žurnālistiem un dalījās ļoti interesantās pārdomās. Nekādas sensācijas vai šokējošu atklāsmju šajā tekstā nebūs, taču tiks citēti daži diezgan idiotiski prezidenta izteikumi šī intervijas laikā.
Levits sāk ar apgalvojumu, ka ar Eiropas līderiem tiekas "ļoti bieži". Tajā pašā laikā, kā vēsta prezidenta administrācijas mājaslapa, viņš ar ārvalstu amatpersonām pēdējā mēneša laikā ticies tikai trīs reizes, no kurām tikai vienu reizi ar sava līmeņa līderiem (Islandes, Lietuvas un Igaunijas prezidentiem). Proti, pēc Levita teiktā iznāk, ka reizi mēnesī ir “ļoti bieži” un milzīgās Islandes prezidents ir tieši tas līderis, ar kura satikšanu ir jālielās žurnālistiem.
Tālāk Levits stāsta, ka Latvija kandidēs uz Apvienoto Nāciju Drošības padomes locekļa vietu, un pāris vārdos piemin, ka Londonā šo tēmu nedaudz apspriedis ar Eiropas līderiem. Vienlaikus prezidents apgalvo, ka kandidēšana plānota pirms 997 gadiem jeb 1025.gadā. Nosaucis 1025. gadu, Levits pat necenšas laboties un turpina runāt ar žurnālistu, it kā nekas nebūtu noticis.
Prezidents turpina savu īso interviju, sakot, ka viņa turnejā Londona nav galamērķis un ka pēc Lielbritānijas viņš dosies uz Ņujorku. Vizītes ASV galvaspilsētā mērķis, pēc viņā vārdiem, ir "parunāt ar valsts līderiem par drošību". Jo 2022. gadā runāt ar cilvēkiem pa telefonu vai internetu aizliedz likums, kas liek Levitam tērēt tūkstošiem budžeta naudas lidojumiem no Rīgas uz Londonu, bet pēc tam uz Ņujorku. Tas viss uz latviešu rēķina, kuriem jau visi, no eirokomisāra Valda Dombrovska līdz biznesa trenerim Aldim Gobzemam ir aizrādījuši, ka augsto apkures cenu dēļ nākamo pavasari ne visi no viņiem satiks dzīvi.
Levits arī diezgan caurspīdīgi liek saprast, ka ar politisko tūrismu mazāk nodarboties negrasās. Viņš to apliecina, sakot, ka, lai saņemtu ANO padomes locekļa vietu, Latvijai ir jāiegūst 130 balsis. Bet, tā kā daudzi no šo 130 valstu līderiem ir nejēgas, kuri nav labi pazīstami ar Latviju, viņš būs spiests likvidēt analfabētismu ANO biedru rindās, personiski iepazīstinot viņus ar mūsu dzimtenes īpatnībām.
Ņemot vērā, Levita mīlestību rūnāt ar cilvēkiem aci pret aci, atrodoties vairāku tūkstošu kilometru attālumā no savas pils, manuprāt, ir atbilstoši pieņemt, ka vadīt Latvijas kultūras vēstures lekcijas ar šo 130 valstu līderiem viņš plāno personīgi, vienlaikus tērējot kārtējo nodokļu naudas kaudzi gariem lidojumiem, dārgām viesnīcām un Michelin restorāniem.
Bet, iespējams, idiotiskākā lieta no visas šīs intervijas ir tas, ka Levits stāv aizsaulē aizgājušās karalienes portreta fonā viņas bērēs, kur viņš tika aicināts izteikt līdzjūtību visas mūsu valsts vārdā, un par sava ceļojuma uz Londonu iemesliem nerunā ne vārda.
Levits ne vārda nesaka ne par pašu karalieni vai viņas ieguldījumu pasaules vēsturē, ne par to, kā viņš jūtas saistībā ar karalienes nāvi, ne par to, kā viņš izteica līdzjūtību karaliskās ģimenes locekļiem, ne par to, kas sagaida desmitiem miljonu angļu (kā arī simtiem tūkstošu latviešu imigrantu Apvienotajā Karalistē) tagad, kad mūžībā aizgājusi 20. un 21. gadsimta Lielbritānijas monarhijas viszināmākā figūra. Tā visa vietā Levits, ieraudzījis žurnālistu ar mikrofonu, sāk nodarboties ar savu iecienīto nodarbi - pašreklāmu.
Pats par sevi saprotams, ka LTV žurnālistu delegāciju ar Levitu priekšgalā uz vairākām dienām sūtīt uz Londonu nebija absolūti nekādas vajadzības, galvenokārt tāpēc, ka viņu neesamību tur neviens nebūtu pamanījis. Bet, pat neskatoties uz to, ka Levits ar Elizabeti II bija saistīts apmēram tikpat stipri kā tu, cienījamais lasītāj, viņš vismaz 1 minūti un 11 sekundes garā intervijā varēja izlikties nevis pēc Borata, bet pēc prātīga pieauguša cilvēka. Varēja, bet neizlikās.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
