Iesaki rakstu: 
Nereti sabiedrībā jautā par neuzticības lietām un etiķeti tajās. Kā delikāti un eleganti paust dāmai, piemēram, "es Tev neuzticos, Inese"? Kāds kungs ir sniedzis mums paraugstundu, virtuozā un galantā veidā ziņojot, ka sekos Cicerona prātulai, ko tas piedēvējis Priēnas Biantam Omnia mea mecum porto. Proti, nesot lielo daļu no tautas varas izrietošo publisko amatpilnvaru sev visur līdzi nēzdodziņā, lai atrastos ārvalstu atvaļinājumā, baudot siltās zemes vai citas ārzemju komandējumu vietas, skaudrā, romantiskās spriedzes un šekspīrisku kaislību piesātinātā frāze "Es jums visām līdz galam neuzticos, Inese, Ināra un Dagmāra" ir ietērpta franta jurisprudences efeju vijīgajā rakstā sevis paša politiskajām dzemdinātājām un nu skan šādi:
Valsts prezidenta paziņojums Nr. 3
Rīgā 2019. gada 5. augustā
Par Latvijas Republikas Satversmes 52. panta piemērošanu
Kopš Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) izstrādāšanas un pieņemšanas būtiski pieaugusi valsts starptautiskās reprezentācijas intensitāte. Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam ir nepieciešams daudz biežāk atrasties ārpus valsts robežas, pārstāvot valsts intereses. Latvijas iesaiste dažādos daudzpusējos un divpusējos starptautiskos sadarbības formātos var prasīt aktīvu Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja līdzdalību viņu pilnvaru ietvaros.
Satversmes 52. panta otrais teikums paredz: ja Valsts prezidents atrodas ārpus valsts robežas, viņa vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs. Satversmes 52. panta piemērošanas praksē vairākkārt bijuši gadījumi, kad vienlaikus ārpus valsts robežas ir atradušies kā Valsts prezidents, tā arī Saeimas priekšsēdētājs. Šajā laikā Valsts prezidenta vietu faktiski pildījis Saeimas priekšsēdētāja biedrs (skat.: Lībiņa-Egnere I., Kārkliņa A. Satversmes 52. pants. Grām.: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. III nodaļa. Valsts prezidents. IV nodaļa. Ministru kabinets. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2017, 421. – 422. lpp.). Latvijas Senāta senatori atzinuši, ka Saeimas priekšsēdētāja biedri var izpildīt Valsts prezidenta vietu, ja Saeimas priekšsēdētājs ir aizkavēts to darīt vai atrodas prombūtnē (sk.: Senatoru atzinums. Latviju Ziņas, 1948. gada 17. aprīlis, Nr. 29, 2. lpp.).
Satversmes normas Latvijas tiesiskajā sistēmā interpretē nevis formāli un dogmatiski, bet gan dinamiski, lai nodrošinātu normu mērķa efektīvu sasniegšanu un īstenošanu. Satversme vienmēr ir iztulkojama, ņemot vērā pārmaiņas sabiedrības dzīvē, pieejamo tehnoloģiju un zinātnes sasniegumu iespējas un juridiskās domas attīstību Rietumu tiesību tradīcijā.
Satversmes 52. panta teksts un līdzšinējā prakse ļauj to iztulkot dinamiski, lai nodrošinātu normas mērķa sasniegšanu un valsts augstāko amatpersonu pilnvaru maksimāli efektīvu īstenošanu valsts interesēs, nepārtraukti saglabājot pilnu valsts rīcībspēju.
Tādēļ saziņā ar Saeimas priekšsēdētāju esam vienojušies par turpmāku Satversmes 52. panta piemērošanu un līdzšinējās interpretācijas konsolidāciju.
Ja laikā, kad būšu plānojis atrasties ārpus valsts robežas, arī Saeimas priekšsēdētāja atradīsies prombūtnē, atbilstoši Satversmes 52. pantam un Saeimas kārtības ruļļa 21. pantam izskatīšu iespēju uzdot izpildīt Valsts prezidenta vietu Saeimas priekšsēdētājas biedrei, kura šajā laikā pildīs Saeimas priekšsēdētājas pienākumus.
Šajā laikā pats turpināšu pildīt visas Valsts prezidenta tiesības, kuras Satversme un pastāvošā konstitucionālā tradīcija ļauj Valsts prezidentam pildīt ārpus valsts robežas. Valsts prezidenta vietas izpildītāja šajā laikā īstenos Valsts prezidenta pienākumus, ja tas ir nepieciešams. Par Valsts prezidenta vietas izpildītājas pilnvaru apjomu, kamēr atradīšos ārpus valsts robežas, allaž vienošos ar Valsts prezidenta vietas izpildītāju atsevišķi.
Valsts prezidents Egils Levits
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
