Es runāju par vienu cilvēku un vienu konkrētu grāmatu, kas grauj uzticību valsts varai
Linda Ozola, JKP*30.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es domāju, ka skatītājiem tas arī būs interesanti, jo, kamēr es gaidīju, kad mēs uzsāksim mūsu sarunu, man bija iespēja tepat uzkavēties un dzirdēt jūsu iepriekšējā viesa komentāru, kur bija visādi krāšņi veltījumi arī Jaunajai konservatīvajai partijai. Un skatītāji droši vien bija arī pamanījuši, ka tas ir Lato Lapsa, kas sēdēja šajā krēslā pirms tam.
Un jāatzīst, mani mazliet pārsteidz, ka TV24 aicina šādu cilvēku un uzklausa viņu kā ekspertu, un es nojaušu, ka viņš arī pēc tam komentēs manis teikto šobrīd.
Jo mums arī sabiedriskajā medijā jautāja par šo zemo vēlētāju aktivitāti, un viņa tiešām ir zema objektīvi šajā vēlēšanās. Tur droši vien ir virkne iemeslu. Tomēr man liekas, ka viens no tādiem iemesliem ir arī sistemātiska darbība lai grautu uzticību valsts varai.
Man liekas šis cilvēks to dara nu ļoti uzskatāmi, vēršoties pat pret augstāko valsts amatpersonu – valsts prezidentu ar saviem sacerējumiem. Manā skatījumā es to tā vērtēju.
Un man liekas, ka šāda pilināšana, bet mēs dodam leģitīmi šādam cilvēkam arī medijā izteikties un komentēt. Stāsts nebija par to, ka mūs kritizē. Stāsts šoreiz nebija par to. Jā, jā, nebija stāsts par to, ka mūs kritizē, bet par to, ka mēs dodam ēteru, mēs dodam iespēju komentēt cilvēkam, kurš patiesībā arī vienlaikus ļoti mērķtiecīgi grauj uzticību valsts varai, vēršoties pret mūsu augstākajām amatpersonām.
Ja šie kungi, kas komentēja, tik dedzīgi uzbrūk Jaunajai konservatīvajai partijai, tad kaut ko mēs darām pareizi. Par to es esmu droša, un tas mani iedvesmo. Es piedalos demokrātiskās vēlēšanās, ja rīdzinieki šajā gadījumā mani ievēlēs, tas būs viņu dotais mandāts man. Un arī jāatzīst, ka, ko kritizēt pēc būtības, tad cilvēks izvēlas ad hominem veida uzbrukumus. Un tiešām tas ir zem mana goda ko tādu komentēt.
Un pēdējā lieta, ko es varbūt tikai piemetināšu, profesores teiktais, man liekas, tur jau izskanēja zināma manipulācija par to, ko es biju teikusi. Es nevienu brīdi neteicu, ka nevar kritizēt deputātus vai nevar kritizēt valsts augstākās amatpersonas. To es neteicu. Es runāju par vienu konkrētu grāmatu.
* Uzstāšanās Rīga TV24 vēlēšanu nakts raidījumā
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
