Iesaki rakstu: 
Uzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu sarunas partneriem, kuri analizē t.s. “stūmējus”. Manuprāt, nevajag analizēt nekādus “stūmējus” vai “piristus”, vienkārši ir jāļauj valdīkliem runāt pašiem, jāieklausās tajā ko valdīkli saka, un mums pašiem analizējot, jāizdara secinājumi.
Personīgi man šis (COVID) laiks ir devis daudz. Tajā skaitā arī daudz jauna par mutvārdu folkloru un jauna manai (ne)izpratnei par valsts pārvaldes uzbūvi un procesiem tajā.
Bet tagad – pēc kārtas… “Naudas mums ir tik, cik nekad vēl nav bijis!” teica K. Kariņš. Ticu. Nesaprotu, par ko ir sašutuši pabalstus nesaņēmušie pilsoņi, uzņēmumi, māmiņas un papiņi. Premjers skaidri pateica “mums”, viņš taču neteica “jums”.
“Draugi! Nav labi!” Žēl, ka nesekoja turpinājums, kurā tiktu izskaidrots tieši kuri ir tie premjera draugi, kuriem nav labi. Varbūt, ka es būtu sasprindzis palīdzības organizēšanai, ja kas…
Tomēr, 33 gadus rīkojot koncertus, kaut kāda organizatoriska pieredze uzkrājas. Šodien, jau būdams pensionārs, esmu gatavs sekot Šveika sludinātajai nostājai: “Ja jau valstij grūti laiki, tad katram kroplim jāiet palīgā!”
“Esmu sašutis!” Šis ir ļoti jaudīgs vārdu salikums no premjera mutes.
Nolēmu mirkli pafantazēt… Diez kā būtu bijis tajā tālajā 1988. gadā Mahačkalas stadionā pirms kārtējā pārpildītā “REMIX” koncerta, ja es kā šis grupas direktors būtu izgājis 12 000 publikas priekšā un mikrofonā pateicis: “Draugi, nav labi. Esmu sašutis! Zēni vakar tā pavairāk atpūtās. Šodien koncerta nebūs. Nāciet rīt.”
Tiem, kuri nezina: Mahačkala ir Dagestānas republikas galvaspilsēta, kurā atšķirībā no Rio, kur visi nēģeri staigā baltos šortos (avots: Ostaps Benders), uz tiem, kuri staigā šortos (REMIX), met ar akmeņiem. Paši vietējie staigā garās, melnās biksēs, pie kurām kūļājas kinžals (tiem kuri nezina – tas tāds pagarš 40-
Izrādās, ka valsts galvenajam menedžerim (premjeram) pietiek tikai sašust par to, ka draugiem nav labi?! Uzreiz mainās ministri. Sašutuma rezultātā ir jauns veselības ministrs, kurš, atšķirībā no priekšgājējiem, beidzot ir pamanījis, ka par 16 miljoniem (droši vien vairāk) uzceptā e-veselība nestrādā. Tagad būšot jauna sistēma, kurā reģistrēs visus vakcinēties gribošos – tā ministrs.
Viņam dabiski ir liela pieredze “e” risinājumu izveidē, jo gadsimtu mijā strādāja operā par “Interneta biļešu tirdzniecības sistēmas” veidotāju. Kur ir šī (operas) sistēma? Nav. Nav tādēļ, ka nebija 1,4 miljonu.
Toties sistēmiņa manavakcina.lv iet! Pieteicos vakcīnai. Saņēmu īsziņā atbildi, ka esmu reģistrējies. Nu un. Tikai nekādi nespēju saskatīt, kas tur tāds ir, kas varētu maksāt 1,4 miljonus.
Izveidot Vakcinācijas biroju bija ļoti prātīgs risinājums: ja kas noies greizi, tad vainīgs būs birojs, ne jau ministrs ar savu ministrijas “aparātu”. Laikam jau ministrijās visi ir tik ļoti noguruši jau no paša rīta, ka spēka pietiek tikai komentāriem dažādās interneta lapelēs. Organizēt vakcināciju nu nekādi nevar. Vajadzīgs birojs…
Un tā arī ar dažām jaudīgām frāzēm notiek valsts pārvalde. Nesaprotu, kādēļ mums vajag valdības sēdes, kurās neko nelemj, vien pēc tām paziņo, ka otrdienas sēde turpināsies ceturtdien, un tad jau kaut ko paziņos piektdien…
Arī prezidents labi iekļaujas kopējo valstiski svarīgo runātāju ansamblī, īpaši ar konstatāciju, ka mirušie nevar izpildīt dzīvo funkcijas (tas par un ap tiem Ziemassvētkiem). Kā mēs līdz šim to nezinājām! Ai, ai, mēs, grūtgalvīši, nabadziņi!
Šie (valdība) un ne tikai šie (aparāts) visi kopā ar vārdā nenosauktiem ekspertiem ir atklājuši metodi, kā samazināt saslimstību: jāmaina dažādu preču (ne)pieejamība, ja tas nepalīdz, tad veikalu un pakalpojumu (ne)pieejamība. Priecē tas, ka neizmēģināto metožu (veikalu, pakalpojumu un preču) cīņai ar Covid vēl ir pa pilnam. Apgūstot tās, varēs arī apgūt naudas līdzekļus, jo naudas… (Jūs jau tālāk paši varat turpināt).
Vienīgi nav saprotams, kāds vīruss ir ieperinājies mūsu valdīklos un valdīklās. Kā lai ar to tiek galā? Kur ņemt vakcīnu?
P.S. Pabeidzis šo raksteli, uzzināju, ka mums valstī visi vienlīdzīgie piesakās par 1,4 miljoniem taisītajā manavakcina.lv, bet dažiem vienlīdzīgākiem bez pieteikšanās pienākas pote “pēc sarakstiem”, jo jānodrošina valsts nepārtrauktības princips. Orvels var būt mierīgs: Latvijā fermas rullē.
Pārpublicēts no https://laikadzirnas.wordpress.com/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
