Intensīva mežizstrāde un pieprasījums pēc koksnes biomasas izraisa mežu degradāciju Igaunijā un Latvijā
Latvijas Ornitoloģijas biedrība02.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Eiropas valstu, tostarp Nīderlandes, Dānijas un Lielbritānijas, pieprasījums pēc biomasas veicina mežizstrādes intensitāti Igaunijā un Latvijā. Jaunais ziņojums “Koksnes granulā paslēptais: intensīvas mežizstrādes ietekme uz Igaunijas un Latvijas mežiem”, ko publicējis Igaunijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība, rāda, ka abu valstu mežsaimniecību raksturo intensīva, uz kailcirtēm balstīta mežsaimniecība. Lai gan abās valstīs ir likumi un standarti, kam būtu jānodrošina dabas aizsardzība, šādai mežu apsaimniekošanai ir negatīva ietekme gan uz dabas daudzveidību, gan klimatu.
Ziņojums atklāj, ka intensīva mežizstrāde, kur arvien lielāku lomu spēlē koksnes ieguve granulu ražošanai, novedusi pie tā, ka strauji samazinājusies oglekļa piesaiste Latvijas un Igaunijas mežos. Nākotnes prognozes liecina, ka abu valstu meža zemes kļūs par CO2 avotu, nevis piesaistītāju.
Igaunijas un Latvijas mežos dzīvo tūkstošiem augu un dzīvnieku sugu, tostarp lidvāvere un mednis. Sugu daudzveidība ir būtisks meža veselības rādītājs, taču dzīvotņu iznīcināšana to ietekmē nelabvēlīgi. Vērojama lejupslīde meža putnu populācijās. Mežizstrāde notiek pat ar sugām bagātos vecajos mežos, tostarp “Natura
Igaunijas Dabas fonda pārstāvis Sīms Kureso uzsver: “Pieprasījums no tādiem ārvalstu bioenerģijas uzņēmumiem kā, piemēram, “Oersted”, “RWE” un “Drax”, ko veicina Eiropas Savienības un nacionālo valstu atjaunojamās enerģijas subsīdijas, dramatiski palielina mežizstrādes apjomus. Igaunijas mežizstrādes intensitāte laika posmā no 2016. līdz 2018. gadam bija par 85% augstāka nekā laika posmā no 2004. līdz 2015. gadam. Šāda mežizstrāde noved pie vērtīgo biotopu izzušanas. Mums ir nepieciešams, lai politikas veidotāji apturētu mežu iznīcināšanas veicināšanu, pat ja tas nenotiek viņu pašu zemē. Mūsu meži ir kas vairāk par koksnes granulām, taču mežu potenciāls īstenojas vien tad, ja prioritāra ir mežu aizsardzība, nevis to izmantošana.”
“Latvijā joprojām tiek plaši popularizēta absurdā ideja, ka intensīvāka mežu izciršana un koksnes dedzināšana nāk par labu klimatam. Skaitļi norāda uz pretējo: pieaugošā mežizstrādes intensitāte Latvijā un Igaunijā ne tikai samazina mežu spēju piesaistīt oglekli, bet arī iznīcina vērtīgas dzīvotnes un apdraud mežā dzīvojošās sugas,” uzsver Dr. biol. Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs.
Ilgtspējas standarti, kuru pamatā ir brīvprātīga sertifikācija, nenodrošina to, ka tiek saglabāta mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā un dabas daudzveidības uzturēšanā. Tie pieļauj kailciršu veikšanu pat teritorijās, kas saskaņā ar Eiropas Savienības un nacionālajiem tiesību aktiem būtu jāaizsargā.
Tāpēc tādas valstis kā Dānija, Nīderlande un Lielbritānija importē biomasu, kas var būt sertificēta, taču netiek iegūta ilgtspējīgi. Ziņojuma autori norāda, ka importētājvalstu politikas veidotājiem “jārīkojas, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, ko pieprasījums pēc biomasas rada eksportētājvalstīm”. Ja meža iznīcināšana nenotiek pašu acu priekšā, tas nenozīmē, ka par to nav jāsatraucas.
Ziņojums jāskata kontekstā ar daudzu zinātnieku secināto, ka koksnes dedzināšana enerģijas ieguvei ir kaitīga gan klimatam, gan dabai. Šīs bažas apstiprina vēstule, ko 800 zinātnieku 2018. gadā nosūtīja Eiropas Parlamentam[1], kā arī Eiropas Zinātņu akadēmiju Konsultatīvās padomes norādes[2]. Jebkura valdība, kas ignorē šādus secinājumus, attālinās no klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem.
Ziņojums būtu jāņem vērā arī Eiropas Parlamenta deputātiem un Eiropas Komisijai. Bioenerģijas klasifikācija saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu (RED) veicina pieprasījumu pēc biomasas, tajā pašā laikā “Natura
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
