Ja nereģistrēsieties, jūsu viedoklis „Delfus” vairs neinteresēs
Portāls Delfi22.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Domājot par kvalitatīvas diskusiju telpas veidošanu, Latvijā vadošais ziņu medijs "Delfi" ieviesis izšķirošas izmaiņas rakstu komentēšanas iespējās, – turpmāk komentēt varēs tikai reģistrēti lietotāji un abonenti, un pie katra raksta būs iespējams atstāt tikai vienu komentāru.
Mēs vēlamies, lai lasītāju viedokļi pie "Delfi" ziņām būtu vieta, kur ikviens Latvijas iedzīvotājs var dalīties ar savām pārdomām, idejām un vērtējumiem. Gadu gaitā komentāri pie digitālo mediju rakstiem degradējās kā civilizēta vide, kurā teiktais tiek sadzirdēts un ideju apmaiņas rezultātā dzimst jaunas atziņas. Tāpēc "Delfi" ir ieviesuši izšķirošas izmaiņas, lai veicinātu lasītāju diskusiju kvalitāti, pieklājību un pienesumu sabiedriskās domas veidošanā.
Turpmāk pie "Delfi" rakstiem bez reģistrācijas komentēt nebūs iespējams, savukārt katram reģistrētajam lietotājam pie katra raksta ir iespēja paust tikai vienu viedokli, izvēloties – anonīmi vai norādot savu lietotājvārdu. Tāpat reģistrēti lietotāji var vienu reizi novērtēt jebkuru viedokli ar "patīk/nepatīk". Viedokļi automātiski tiks sarindoti secībā pēc augstākā vērtējuma.
Katram viedokļa autoram arī ir iespēja izdzēst savu ierakstu, ja vēlāk mainījušās domas, radusies papildu argumentācija vai pamanīta kāda kļūda. Iespēja atbildēt citu viedoklim vairs nav pieejama, jo diemžēl dati liecina, ka tieši šādās sarakstēs diskusijas pārtop naida kurināšanā.
Viedokļa paušana tagad ir iespējama arī pie abonējamā satura rakstiem "Delfi Plus" un "Delfi Bizness", taču tā pieejama vienīgi abonentiem.
Mēs ticam, ka tautas balss ir svarīga demokrātijas pastāvēšanai, bet demokrātija nenozīmē visatļautību. Demokrātija balstās ikviena atbildībā par savām domām un rīcību. Tāpēc mēs mērķtiecīgi virzāmies uz to, lai viedokļi pie rakstiem kļūtu par kvalitatīvu domu apmaiņas vidi.
Lai varētu paust savu viedokli par "Delfi" publicētiem rakstiem, aicinām reģistrēties.
Attēlā: AS "Delfi" valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs.
Ja tev jau ir savs "Delfi" konts, pirms komentēšanas aicinām tam pieslēgties.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
