Jūrmalas aizsardzības biedrība „nogājusi pagrīdē” – slēpj gan finansētājus, gan naudas izlietojumu

Pietiek lasītājs
29.04.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Ja ticēt oficiālajiem pārskatiem, Jūrmalas aizsardzības biedrība, neraugoties uz tās aktivitāti tiesu procesos, iepriekšējos gados lielākoties ir spējusi pārtikt gandrīz no zila gaisa, - kas arī būtu ticams, ņemot vērā, ka biedrības oficiālais darbinieku skaits atbilstoši 2020. gada pārskatam esot... nulle, bet organizācijas finanšu rezerves fondā bijuši mīnus 6296 eiro.

Taču pagājušajā gadā Jūrmalas aizsardzības biedrība tomēr tikusi pie salīdzinoši vērā ņemamiem oficiāliem ienākumiem: „biedru nauda, iestāšanās nauda un citas gadskārtējās iemaksas” strauji pieaugušas un bijušas 385 eiro, „saņemtie ziedojumi un dāvinājumi” – 1705 eiro, bet „citi ieņēmumi” – 4 347 eiro.

Šajā situācijā interesanti ir tas, ka nevienu no šīm pozīcijām cīņu par atklātību un jūrmalnieku interesēm veicošā biedrība pat nemēģina izskaidrot: Jūrmalas aizsardzības biedrības biedru saraksts nav publiski pieejams, un Uzņēmumu reģistrā ir fiksētas tikai četras biedrības amatpersonas.

Vēl vairāk, arī biedrības ziedotāju saraksts gada pārskatam nav pievienots, un tāpat nav atšifrētas arī tas, kādā veidā un no kādiem avotiem gūti biedrības proporcionāli vislielākie - „citi ieņēmumi”.

Tieši tikpat noslēpumaina Jūrmalas aizsardzības biedrība ir arī par to, kā tās mērogiem salīdzinoši prāvie – it īpaši, salīdzinot ar iepriekšējos gados oficiāli uzrādītajiem – ieņēmumi ir tērēti.

Ja ticēt biedrības gada pārskatam, tad ne centa nav tērēts ne algām, ne „naudas maksājumiem personām”, ne materiālu izdevumiem, - faktiski visa biedrības rīcībā oficiāli esošā nauda 7170 eiro apmērā aizplūdusi, to noformējot kā „citus izdevumus”, savukārt nodokļiem atvēlēti... 35 eiro.

Interesanti, ka, ja ticēt biedrības gada pārskatiem, pagājušais tai bijis finansiālā ziņā izcili veiksmīgs gads, oficiālajiem ienākumiem desmitkāršojoties: 2019. gadā Jūrmalas aizsardzības biedrība oficiāli ieņēmumos guvusi tikai 594 eiro, no kuriem biedru nauda utml. bijusi 370 eiro, bet saņemtie ziedojumi un dāvinājumi – 224 eiro. Savukārt pērn apgūtajā „citu ieņēmumu” ailē 2019. gadā bijusi apaļa nulle, savukārt visi izdevumi gan apzīmēti kā „citi izdevumi” bez sīkāka izskaidrojuma.

Tikpat nožēlojams oficiāli ir bijis arī 2018. gads, kad biedru naudā utml. saņemti 190 eiro, ziedojumos un dāvinājumos – 60, bet „citos ieņēmumos” – 400  eiro, savukārt izdota salīdzinoši lielāka summa – 1110 eiro, kas visa aizgājusi jau atkal neatšifrētos „citos izdevumos”.

Šādus un līdzīgus skaitļus Jūrmalas aizsardzības biedrības gada pārskatos var atrast arī iepriekšējos gados, un it kā varētu arī nebrīnīties – runa ir par acīmredzami (kā tas izriet no biedra naudu datiem) niecīgu organizāciju, kura nelielos oficiāli uzrādāmos līdzekļus cenšas iztērēt tā, lai nevajadzētu vēl papildus tērēties nodokļu nomaksai.

Taču ir kāda nianse – šīs oficiāli deklarētās niecīgās summas „neiet kopā” ne ar „uzņēmēja” A. Grasmaņa un „Latvenergo” koncerna darbinieka U. Kronblūma, teiksim tā, pietiekami pārticīgo dzīvesveidu (nodarbošanās ar jahtu sportu ir ļoti naudietilpīga), ne arī pašas Jūrmalas aizsardzības biedrības reizēm pietiekami apjomīgajām juridiskajām un sabiedriskajām aktivitātēm, kas skaidri liek noprast – reālo finanšu avoti acīmredzami ir citi, un pašas finanses ir nesalīdzināmi apjomīgākas.

Šajā situācijā, it īpaši ņemot vērā to, ka abi minētie kungi katrs no sava saraksta gatavojas startēt pašvaldību vēlēšanās, būtu īstais brīdis, lai vēlētāji viņiem pieprasītu detalizēti paskaidrot kaut vai to, kas ir mistiskie „citu ieņēmumu” avoti, kas ir slēptie ziedotāji un kādā veidā visus „citus ieņēmumus” izdodas iztērēt „citos izdevumos”, nodokļos samaksājot tikai dažus desmitus eiro.

Red.piez. U. Kronblūmam jau aizvadītajā nedēļā tika lūgtas atbildes saistībā ar šajā lasītāja iesūtītajā rakstā minētajiem un arī citiem faktiem. Jūrmalas aizsardzības biedrības amatpersona nekādus skaidrojumus joprojām nav vēlējusies sniegt.

Seko mums