Kā VID turpina “čakarēt” uzņēmumus pat Covid 19 laikā
Lauris Klagišs, zvērināts advokāts01.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau gadiem ilgi, pārstāvot dažādus klientus pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID), esmu saskaries ar dažādiem prettiesiskiem VID lēmumiem, kā rezultātā nereti tiesas ir VID lēmumus atcēlušas. Biju cerējis, ka vismaz Covid 19 laikā VID sevišķi rūpīgi pieies katrai nodokļu maksātāja lietai, taču diemžēl VID rīcība kārtējo reizi ir mani nošokējusi.
Mans klients bija vērsies ar iesniegumu VID, lai dīkstāves laikā tā darbinieki saņemtu dīkstāves pabalstus. VID izskatot mana klienta iesniegumu, nolēma atteikt izmaksāt dīkstāves pabalstu tiem darbiniekiem, kas ir cita uzņēmuma (nevis mana klienta) darbinieki.
Kā pamatojumu VID minēja Ministru kabineta 2020.gada 26.marta noteikumu Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” (turpmāk – Noteikumi) 12.8.apakšpunktu.
Šis apakšpunkts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests dīkstāves pabalstu nepiešķir krīzes skartā darba devēja valdes un padomes locekļiem.
Es vēl varētu saprast, ka ikdienas cilvēks, kam ar likumdošanas vērtēšanu un piemērošanu, varētu nemācēt izlasīt likumā noteikto, taču, ja VID Nodokļu kontroles pārvaldes Uzņēmējdarbības kontroles daļas vadītāja nespēj izlasīt vienu teikumu (no kura nepārprotami izriet, ka pabalstu nepiešķir tikai krīzes skartā darba devēja valdes un padomes locekļiem, nevis krīzes skartā darba devēja darbiniekiem, kuri ir cita uzņēmuma valdes locekļi).
Galu galā dīkstāves pabalsts nav bezdarbnieku pabalsts, un dīkstāves gadījumā nav svarīgs darbinieka statuss citā uzņēmumā, svarīgi ir tikai tas, ka šis dīkstāves pabalsts ir instruments, kā uzņēmumam, kurš dīkstāves laikā nevar samaksāt darbiniekam algu, nepazaudēt šo darbinieku, šāda veidā radot iespēju agrāk vai vēlāk atjaunot savu darbību.
Ko tagad darīt darba devējam un darbiniekiem? Protams, klasiskais ceļš ir apstrīdēt un pārsūdzēt šo lēmumu VID ģenerāldirektoram un pēc tam Administratīvajā tiesā, šie procesi var aizņemt vairākus gadus, bet uzņēmumam lēmums (censties izdzīvot vai likvidēt biznesu) ir jāpieņem dažu dienu laikā.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.