Iesaki rakstu: 
Kāds man jautāja - kas ir pamatā Šveices labklājības valsts „noslēpumam”? Protams, šī valsts ir apvīta ar neskaitāmiem mītiem un leģendām. Pamatotiem un ne pārāk. Tomēr kopumā atbilde ir diezgan vienkārša - pragmatiska, gudra demokrātija, prasīga pilsonīgā sabiedrība. Un tā ir mācība, ko Latvijai derētu saprast.
Šveices „noslēpums” ir vienkāršs - viņi ir mērķtiecīgi būvējuši valsti. Sabiedrībai atbildīgi un godīgi strādājot, kopīgi radīta valsts, kur katra pilsoņa darbs nodrošina vispārēju labklājību. Bet tas nāk komplektā ar tiesisku, patiesi demokrātisku valsts sistēmu. Tā dēvētā pilsonīgā sabiedrība balstās izglītotā kopienā, kura labi izprot demokrātijas būtību un ļoti stingri raugās, lai šie principi tiktu pēc būtības ievēroti. Ja kāds pārkāpj, krāpjas, ir negodīgs pret citiem, tad viņš tiek padzīts bez jelkādas iecietības un liekulīga konformisma.
Piemēram, Šveicē un citās atbildīgās demokrātijās nudien nebūtu iedomājams, ka par parlamenta finanšu komisijas vadītāju ieceltu banku afērās iesaistītu personāžu, bet sabiedrisko lietu komisijas vadībā - blēdīgu personāžu, kuram izvirzītas ļoti nopietnas apsūdzības. Tāda situācija šobrīd ir Latvijā. Lai nebūtu lieki jautājumi - ar to domāju A/Par Mārtiņu Bondaru un "Vienotības stuti" Artusu Kaimiņu.
Katra koalīcijas partija, katrs deputāts, kurš būtu atbalstījis šādus vājprātīgus lēmumus vēlētāji, pats vēlākais, nākošajās vēlēšanās Šveicē tiktu aizsūtīts politiskajā mēslainē bez jelkādiem kompromisiem un atrunām "nebija citas iespējas, bla, blā, blāā." Prom un viss. Jo tā ir klaja ņirgāšanas par valsti un tautu. Viņu vietā tiktu ievēlēti politiķi, kuri šādu atbildīgu komisiju vadībā ieceltu godprātīgus profesionāļus ar cienījamu reputāciju.
Neuztveriet šo vēstījumu kā mēģinājumu idealizēt Šveici un šveiciešus. Viņi vienkārši ir pragmatiski ļaudis, kuri nevēlas, ka viņus apzog un mazgā smadzenes pašu ievēlēti priekšstāvji. Viņi ir labi pazīstami ar lauksaimniecību, pie katras saimniecības ir kārtīga kūtsmēslu kaudze, un viņi zina, kā rīkoties ar mēsliem un mēslu dakšām. S...i ir jāizmēž laikus un pamatīgi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
