Kariņš kādreiz varētu paklusēt. Būtu labāk ēdis
Elita Veidemane, Neatkarīgā29.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Es neuzskatu, ka tas būtu jādara, es uzskatu, ka mums ir šī atalgojuma reforma jāveic,” ministru prezidents Krišjānis Kariņš TV3 raidījumā „900 sekundes” atbild uz jautājumu par to, vai būtu atbalstāma iniciatīva, kurā rosināts iesaldēt algas valsts vadošajām amatpersonām un tautas priekšstāvjiem to līdzšinējā apmērā. Jā, alkatīgajām amatpersonām tā ir reforma. Pārējie var iesālīties.
Portāla „Mana.Balss.lv” iniciatīva ar aicinājumu iesaldēt valsts amatpersonu algas to līdzšinējā apjomā, atliekot algu pacelšanu līdz brīdim, kad valstī stabilizējas ekonomiskā situācija, ir savākusi jau vairāk nekā 14 000 balsu. Ekonomiskās situācijas uzlabošanā ietilpst gan inflācijas kāpuma apturēšana, gan gāzes un elektroenerģijas cenu samazināšana līdz saprātīgam līmenim. Kaut arī šo iniciatīvu vērtēs Ministru kabinetā, ir maz cerību, ka ar naudaszīmēm aizlīmētās amatpersonu acis pamanīs izmisumu, kas lēnām pārņem lielu daļu Latvijas iedzīvotāju.
Uz šī fona sevišķi ciniski izskanēja premjera teiktais, ka par atalgojumu cilvēki mūžīgi strīdēsies un to darīs arī nākotnē. Un, protams, atgādināja, ka algas tiek un tiks palielinātas arī citiem, piemēram, mediķiem, skolotājiem, kā arī tiks paaugstināta minimālā alga.
Tikai premjers aizmirsa izskaidrot, par cik naudiņām tiks paaugstinātas minētās algas, salīdzinot ar deputātu, ministru un citu amatkrēslos sēdētāju algām. Varbūt tomēr jums derētu beidzot solidarizēties ar tautu, atturoties no personisko ienākumu straujā pieauguma, kaut arī to paredz likums? Ja nekā citādi, tad mainiet šo likumu! Bet to jau jūs negribēsiet, vai ne?
Atgādināsim, ja kāds to vēl nezina. Valsts prezidents 6260 eiro vietā saņems 7962 eiro - pieaugums par 27%. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro - par 75% vairāk. Ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro (+53%), Saeimas deputāti 2963 eiro vietā saņems 3981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42%), parlamentārajiem sekretāriem - no 3841 līdz 6256 eiro (+63%).
Sekojot jaukajiem piemēriem, arī daudzu pilsētu domju deputāti lēmuši sev paaugstināt algas. Nu bet ir jau tiem deputātiem grūti, ko tur teikt. Par sabiedrisko transportu (ja kāds to izmanto) un telefonu jāmaksā, zeķes jāgludina, degviela iekš auto jālej, kompetes, limonāde un bubļiki jāpērk un kas tik vēl ne...
Bet, re, valsts akciju sabiedrība „Sadales tīkls” nule izsludinājusi konkursu uz valdes locekļa vietu - aldziņa līdz 9600 eiro mēnesī. Varbūt kāds nabadzīgāks deputāts vai ministrs pieteiksies konkursā, lai nevajadzētu no augstām tribīnēm mēģināt attaisnot savu nepārvaramo vēlmi saņemt neadekvātu atalgojumu?
Nevienu jau sen nepārsteidz valsts amatpersonu nekaunīgā mērķtiecība regulāri paaugstināt sev algu, vienlaikus dēvējot to par reformu. Nu, gribas to piķi, un viss.
Bet nedaudz sāk mulsināt tas, ka pāri piķagribulim paceļas pārliecība: tas ir normāli, ka mums, amatpersonām, tiek celta alga - ik reizi par 25, 70, 75%... Tas ir normāli! Jums, mazpelnošie tautieši, nav iemesla uztraukties, jūs varat strīdēties, šūmēties, bļaurēt virtuvēs, mēs paliksim savās vietās, jūs palieciet savās. Mūs neinteresē jūsu plūdi, jūsu sajātie ceļi un jūsu mājsaimniecību rēķini. Tās ir jūsu problēmas. Mūsu uzdevums ir transformēt ekonomiku - lai ko tas arī nozīmētu. Mūsu uzdevums ir izrakt vēl platāku to aizu, kas šķir valdošos no nevaldošajiem. Lai jums neienāktu prātā paķert sūdu dakšas un pārlēkt pāri tai aizai. Jo tad mēs dabūtu trūkties.
Trūkties jūs nedabūsiet, tas skaidrs. Bet jūs varētu kādreiz paklusēt. It sevišķi - ministru prezidents Kariņš. Būtu labāk ēdis vai aizgājis paskatīties kādu trofejfilmu uz kinoteātri „Pionieris”. Vismaz būtu kāda jēga.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
