Iesaki rakstu: 
Esmu vairākkārt teicis, ka vēlēšanas kaimiņvalstī nebija godīgas un Baltkrievijas tauta ir jāatbalsta. Kā mums pašiem sokas ar ideju par tautas vēlētu prezidentu, ir cits stāsts. Saistībā ar Baltkrieviju varam tik sniegt morālu atbalstu, bet kas pašlaik tur notiek, un kas varētu notikt tālāk?
Pagājis jau kāds laiciņš pēc A.Lukašenko tikšanās ar V.Putinu, un jāatzīst, ka būtisku pārmaiņu nebija. Jā, vienu brīdi tiesībsargājošo iestāžu darbinieki kļuva pret protestētājiem neiecietīgāki, bet tādi viņi jau bija pašā sākumā.
Tomēr tagad sāk parādīties izmaiņas līdzšinējā A.Lukašenko taktikā. Kā būtiskākais jāpiemin Baltkrievijas iekšlietu ministra pirmā vietnieka Genādija Kazakēviča video vēstījums, kurā viņš apgalvo, ka pret 26 gadus valdījušo Aleksandru Lukašenko notiekošie protesti pierimuši reģionos, bet pārvietojas uz Minsku un kļūst radikālāki. Viņš norāda, ka protestētāji met akmeņus, pudeles, ceļ barikādes un dedzina riepas. "Mēs saskaramies ne tikai ar agresiju, bet ar kaujinieku grupām, radikāļiem, anarhistiem, futbola fanātiķiem, mēģinājumiem atkārtot augusta sākuma notikumus.1
Ar pilnu G.Kazakēviča video vēstījumu var visi interesenti iepazīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=snEieUhSTfU&feature=emb_title
Nav šaubu, ka G.Kazakēvičs šādu vēstījumu nesūta bez A.Lukašenko ziņas un akcepta. Respektīvi, A.Lukašenko paziņo skaidri un noteikti, ka ir gatavs pret savu tautu pielietot šaujamieročus.
Pēc šādas ziņas šķiet, ka A.Lukašenko sūta pēdējo brīdinājumu protestētājiem, ka nekāda piekāpšanās nebūs, bet kā tādā gadījumā saprast A.Lukašenko rīcību, 10. oktobrī Baltkrievijas Valsts drošības komitejas izmeklēšanas izolatorā tiekoties ar ieslodzītajiem opozīcijas līderiem? Turklāt tikšanās ilgusi četras ar pusi stundas. Demonstratīvi jau varētu tikties, bet ko darīt tik ilgu laiku? Tur jau neviļus pat ar vislielākajiem ienaidniekiem sāksi sarunāties.
Vien zināms paustais, ka "Konstitūciju uz ielas neuzrakstīsi”, - tā Lukašenko teikto citē mediji, norādot, ka Lukašenko tikšanās mērķis bijis sadzirdēt visu pušu viedokļus, taču tikšanās dalībnieki kopīgi nolēmuši paturēt noslēpumā, par ko tika runāts.2
Kā savā ziņā A.Lukašenko labvēlības žestu varētu uzskatīt, ka pēc tikšanās ar aizturētajiem opozicionāriem no cietuma atbrīvoti divi uzņēmēji, kas saistīti ar opozīciju, un viņiem piemērots mājas arests. Abi uzņēmēji bija klāt, kad A.Lukašenko sestdien Valsts drošības komitejas izmeklēšanas izolatorā tikās ar saviem kritiķiem, kas tika ieslodzīti pirms un pēc vēlēšanām.3
Skatoties šādā griezumā, varētu atkal šķist, ka A.Lukašenko gatavo sev atkāpšanās ceļu. Tomēr ne viss ir tā, kā sākumā izskatās. Skatāmies tālāk.
Ja A.Lukašenko ar ieslodzītajiem opozicionāriem tikās 10.oktobrī, tad G.Kazakēvičs par šaujamieroču pielietošanu paziņoja 12.oktobrī, savukārt 13.oktobrī notikās kas tāds, par ko man sākumā pat negribējās ticēt.
Tas būtu. Protestējot pret svētdien notikušo drošības iestāžu brutālo vēršanos pret kārtējās protesta akcijas dalībniekiem, pirmdien gājienā devās pensionāri. Vēlāk pret gājiena dalībniekiem pielietota piparu gāze, un bijuši dzirdami vairāki, iespējams, petaržu sprādzieni, ziņo "Radio Svoboda". Savukārt protestētāji drošībnieku mašīnas nomētāja ar puķēm.4
No vienas puses var saprast, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieki pārmērīgu spēku pielieto pret gados jaunākiem demonstrantiem, bet pret pensionāriem! Ne tikai spēku, bet arī piparu gāzi – tas ir prātam neaptverami.
Ko no šī visa var secināt – visticamāk, ka A.Lukašenko rada tikai ilūziju, ka mēģina radušos situāciju Baltkrievijā atrisināt miermīlīgi, kaut arī faktiski tiek gatavota augsne vēl nežēlīgākai pretdarbībai. Viņa paustais par gatavību daļu savu pilnvaru nodot valdībai un citiem varas orgāniem5 ir tikai augsnes gatavošana izšķirošajam triecienam, kuru veicot, viņš klāstīs, ka nav bijis citu iespēju, jo darījis, ko varējis, lai situāciju atrisinātu.
Jāatzīmē, ka arī viņa “glābējzvans” V.Putins sāk nomainīt līdzšinējo miermīlīgo pieeju pret protestētājiem Habarovskā ar nežēlīgākām metodēm. Tas būtu – 10. oktobrī aizturēti vairāki desmiti cilvēku. Šī ir pirmā reize trīs mēnešu ilgušās demonstrāciju kustības laikā, kad drošībnieki vardarbīgi izdzenā cilvēkus, kas protestē pret aizturētā novada gubernatora Sergeja Furgala apcietināšanu. Tiek ziņots, ka aizturēšanās sākās pēc tam, kad daļa demonstrantu pie Habarovskas novada administrācijas ēkas sāka sliet teltis un paziņoja, ka plāno tur nakšņot. Policija pieprasījusi teltis aizvākt, bet pēc tam no administrācijas ēkas iznāca omonieši un sāka aizturēt un izklīdināt demonstrantus.6
Sāk izskatīties, ka pēdējie diktatori, sajutuši, ka viņu varas groži lēnām un neizbēgami sāk slīdēt ārā no rokām, sāks spert radikālus soļus un ka V.Putinam tik daudz vairs “nesāp galva” par A.Lukašenko problēmām, cik tagad jau pašam par sevi.
Mēģinot atbildēt uz paša uzdoto jautājumu, kas tagad slēpjas aiz A.Lukašenko divām sejām, – atbilde būs visnotaļ vienkārša. Tēlojam labo onkuli, lai pēc tam varētu mēģināt attaisnot savu nežēlīgo rīcību.
1https://www.delfi.lv/news/arzemes/baltkrievijas-varasiestades-bridina-par-kaujas-ierocu-pielietosanu-protestu-apspiesanai.d?id=52554173
2https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lukasenko-ticies-ar-ieslodzitajiem-opozicijas-lideriem.a377500/
3https://nra.lv/pasaule/326899-baltkrievija-diviem-ieslodzitiem-uznemejiem-piemerots-majas-arests.htm
4https://www.delfi.lv/news/arzemes/minska-milici-ar-piparu-gazi-sagaida-pensionaru-gajiena-dalibniekus.d?id=52555807
5https://www.delfi.lv/news/arzemes/lukasenko-pauz-gatavibu-dalities-ar-savam-pilnvaram.d?id=52553191
6 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/habarovska-vardarbigi-aiztureti-desmitiem-cilveku.a377495/
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
