Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas
Andrejs Vaivars*17.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu, pilnveidotu ierēdņu profesionālo kompetenci, valsts pārvaldē ir iedibināta ierēdņu pārcelšana jeb rotācija. Rotācija ir būtisks civildienesta izveides elements, un pārcelšana citā amatā valsts pārvaldē ir izplatīta prakse visā pasaulē, lai efektīvi veiktu valsts uzdevumu izpildi sabiedrības labā, elastīgi izmantojot civildienesta resursus pārvaldes iekšienē.
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) rotācijas kārtība ir nostiprināta 2019. gada 31. oktobra iekšējos noteikumos Nr. 64 “VID ierēdņu vai darbinieku atstādināšanas no amata pienākumu izpildes un ierēdņu pārcelšanas citā amatā kārtība”.
Ievērojot minēto un to, ka virkne augsta ranga VID amatpersonu amatu ieņem piecus gadus vai ilgāk, ar šiem darbiniekiem tiek organizētas pārrunas, ar mērķi izanalizēt, kā šajā pārmaiņu laikā viņu zināšanas, kvalifikācija, profesionālā pieredze un kompetence var būt iespējami noderīgāka dienestā, vai ir nepieciešamība izmēģināt spēkus citā amatā, lai efektīvi sasniegtu iestādes mērķus un uzdevumus, kā katra no konkrētajām personām redz turpmāko iestādes attīstību. Runa ir par karjeru un attīstību iestādes iekšienē. Noteikti tiks ņemts vērā tas, kādus projektus amatpersonām ir jāīsteno, un arī tas vai tos skārušas reorganizācijas pēdējo gadu laikā.
Šobrīd vēl nav pieņemti nekādi lēmumi, par kuriem, atbilstoši valstī pieņemtajiem normatīviem, būtu jāinformē Finanšu ministrija. Par izmaiņām, kas notiks VID šajā jomā, ministrija tiks informēta, atbilstoši valstī noteiktajiem normatīviem.
Uz pārrunām tiek aicinātas visas, kopumā 18, VID noteikta līmeņa amatpersonas, kuras pakļaujas augstāk minētajai kārtībai. Vienlaikus tas nebūt nenozīmē, ka visas 18 personas noteikti mainīs savus ieņemamos amatus. Tāpat nav plānots kādu no šīm personām atbrīvot no darba VID.
* Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores padomnieks
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.