Iesaki rakstu: 
Pie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks, mēs integrēsimies. Un tad sapratu, ka man šis jāpasaka. Latvija nekad nebūs bagāta, ja Latvijā tiks ienīsti cilvēki.
Uzskatīt, ka visi krievi ir kā Putins, ir tāpat kā uzskatīt, ka visi latvieši ir kā Levits un Kariņš (un daudzi latvieši jau arī ir kā Kariņš un Levits, jo vara ir tautas spogulis). Latvija nekad nebūs bagāta, ja visos pārtikas veikalos galvenie plaukti būs atvēlēti alkoholam un visos iepirkumu ratos regulāri būs alkohols (un nevajag likt bildes, ka dzer tikai Krievijā, Latvijā dzeršana nav retums, diemžēl katrā ģimenē atradīsies pa stāstam, statistika arī ir graujoša).
Latvija nekad nebūs bagāta, ja tēvi pametīs savus bērnus (tikai nevajag tagad sist pie krūtīm un teikt, ka aizstāvēsiet valsti, ja savus bērnus nevar aizstāvēt). Latvija nekad nebūs bagāta, ja izglītības sistēmā skolotāja ar ondulāciju taisīs kniksi Kariņam un klanīsies Levitam tāpat kā jebkurš ordeņa ballītes viesis.
Ir jāpasaka skaidri - gandrīz puse skolotāju nav spējīgi mainīties, un tā nav tikai valdības vaina, ka mūsu izglītības sistēma strauji slīd arvien lejup. Pirms vēlēšanām skolotāji pārdevās par kapeikām tāpat kā pensionāri. Atbildība ir paši cilvēki, paši skolotāji arī, paši pensionāri arī.
Latvija nekad nebūs bagāta, ja gribēsies ordeņus un tukšas uzslavas par lepnajiem latviešiem, bet negribēsies ieraudzīt realitāti. Latvija nekad nebūs bagāta, ja Latvijas pilsoņi čakarēs Latvijas pilsoņus. Latvija nekad nebūs bagāta ar citas valsts karodziņiem priekšā un pakaļā.
Bet galvenais – un atkārtojot simto reizi. Latvija nekad nebūs bagāta, ja bērns nebūs pirmajā vietā. Es to atšķirību redzu tagad katru dienu. Gaismas gads atšķirības attieksmē pret bērnu. Latvijā nav neviena priekšnoteikuma, lai tā šobrīd uzplauktu.
Un nevainojiet valdību. Atbildīgi esat Jūs visi katrs personīgi. Katru reizi, ieejot veikalā un paņemot pudeli. Katru reizi, pārdodot savu balsi par 20 eiro pielikumu uz mēnesi. Katru reizi, pametot savu bērnu. Katru reizi skaužot. Katru reizi činkstot, ka vainīgi visi citi, tikai ne paši atbildīgi.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.