Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pavisam nesen Konkurences padomes (KP) paziņoja par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos, kurā bija iesaistīti politiķa Aināra Šlesera un uzņēmēju Andra Šķēles un Jura Savicka uzņēmumi. Aizliegtā vienošanās nozīmē, ka iepriekš minētie kungi ir savstarpēji vienojušies par tirgus sadali un kārtējo reizi izdomājuši shēmu, kā apkrāpt Latvijas valsti un tās iedzīvotājus. Jāatzīst, ne pirmo reizi un diemžēl aizdomas, ka ne pēdējo reizi.   

Protams, visi trīs lielzagļi publiski stāsta, ka ir kārtējo reizi nepatiesi apsūdzēti un ir godīga biznesa un konkurences etaloni. Šajā brīdī būtu svarīgi atgādināt, ka reģionālās nozīmes autobusu pārvadājumi ir tikai tādi ziediņi salīdzinājumā ar to, kādos apjomos šie trīs lielzagļi turpina sadalīt ietekmi citās Latvijai būtiskās tautsaimniecības sfērās. Un, kas vēl būtiskāk, – ir svarīgi atgādināt, kas šos trīs kungus vieno un kā interesēs viņi strādā.  

Sākumā atgādināšu mazliet par Juri Savicki. Tātad viņš ir izbijis KGB izlūkošanas virsnieks (bet jūs jau zināt, ka bijušo čekistu nemēdz būt), kurš baigajos deviņdesmitajos tika norīkots turpināt pārvaldīt situāciju Latvijā un caur Gazprom piederošo enerģētikas uzņēmumu ITERA  joprojām pārvalda situāciju Latvijā.

Visus šos gadus cītīgi gādāja par to, lai Latvija tiek turēta uz Gazprom gāzes adatas, bet, paskatoties uz politiķiem, kas nāca ciemoties un klanīties pie Savicka uz Dinamo ložu, kļūst skaidrs, kāpēc Latvijai nekādi neveicās ar enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu. Man nav šaubu par to, ka Savickis joprojām godam turpina pildīt dienesta pienākumus pret komunistu dzimteni un rezultāti ir acīmredzami.  

Tagad mazliet par Andri Šķēli. Uzticams padomju iekārtas tautsaimniecības darbinieks un azartisks tulpju audzētājs, kurš uzreiz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tiek nozīmēts par stratēģiski svarīgās Lauksaimniecības ministrijas faktisko vadītāju, kā arī visas Latvijas privatizācijas pārvaldnieku. Atkal ļoti svarīgs stratēģisks postenis, kura ietvaros Šķēle gādā par to, lai būtībā visa jaunās Latvijas ekonomika nokļūst “bijušo” komunistu un čekistu rokās. Pēc tam Šķēle tiek norīkots par Latvijas Republikas premjerministru (to izdara Guntis Ulmanis, kurš jau daudzus gadus strādā pie Savicka) un gādā par to, ka jaunās Latvijas valsts privatizācija (ekonomikas nodošana “bijušo” čekistu un komunistu rokās) tiek novesta līdz pilnībai.  

Un par Aināru Šleseru. Atšķirībā no Savicka un Šķēles Šlesers it kā ar dižām prāta spējām nekad nav izcēlies, līdz ar to Aināram viss nācis ar smagu un neatlaidīgu muguras locīšanu un dūru vicināšanu. Viņš visu ir panācis pilnīgi no apaļas nulles, bet ar neaptveramu centību un darbaspējām ir ticis apbalvots no krievu puses. Astoņdesmito gadu otrajā pusē viņš darbojās kā džinsu, košļeņu un citu sapuvušo rietumu preču tirgonis Rīgas ielās. Ņemot vērā iedzimto prāta vājumu, ātri “iekritis”, nonācis vietējās VDK rokās un turpinājis “strādāt” jau zem VDK jumta.

Kā mēs zinām, tad astoņdesmito gadu beigas un deviņdesmito gadu sākums bija ļoti trauksmains laiks, un arī jaunajam censonim biedram Leščinskim (vēlāk pārtapa par biedru Šleseru) nācās iziet cauri dažādiem trauksmainiem dzīves līkločiem, es pat teiktu, palagiem vienai otrai gultai un vīriešu publiskajai tualetei Norvēģijā, bet par to parunāsim kādu citu reizi (ir vēl šis tas publiski nezināms, ko Ainārs ļoti, ļoti, ļoti negribētu, lai tiek publicēts).

Jaunizceptais biedrs Šlesers ar pilnu krūti metās jaunajos izaicinājumos un ātri uztvēra visus saimnieku dotos norādījumus un uzdevumus – vai nu tā būtu kārtējā politbiznesa partija, kura dibināta tradicionālo vērtību aizstāvības aizsegā, vai arī kārtējais politbiznesa projekts, kura ietvaros jāpiesedz Kremļa naudas ieplūšana Latvijā.  

Un tagad neliels pārskats par darbības sfērām, kuras kontrolē šis noziedzīgais Savicka-Šķēles-Šlesera grupējums.

Rīgas osta un ar to saistītie daudzie un dažādie loģistikas uzņēmumi (visi kā viens saistīti ar Krieviju). Tiek kontrolēti caur uzņēmumu SIA Regma Group. Kā patiesie labuma guvēji norādīti Inese Šlesere un Edvards Šlesers. Operatīvo pārvaldību nodrošina advokāts Ivars Gulbis.  

Nekustamo īpašumu bizness. Tiek kontrolēti caur uzņēmumiem SIA Regma Group un SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem (kā patiesā labuma guvēji norādīti Kristiāna Lībane-Šķēle, Madara Šķēle-Dupate, Anete Šķēle-Petersone). Operatīvo pārvaldību nodrošina Šķēles znots Edgars Dupats un vesela virkne advokātu/finansistu – Harijs Krongorns, Edgars Šķenderis, Armands Strods, Kaspars Tinkuss, Ivars Gulbis, Ivars Grunte u.c.  

Enerģētikas bizness. Piemēram, vēja parki Grobiņā (pieder Šķēles ģimenei), uzņēmums AS Daugavgrīvas enerģija (pārvalda Šķēles cilvēki Ivars Gulbis un Andrejs Visockis), dažādi OIK uzņēmumi.  

Atkritumu apsaimniekošanas bizness. Uzņēmums AS CleanR Grupa (kontrolē Šķēles ģimenei pietuvināti cilvēki – Harijs Krongorns un Guntars Kokorevičs).  

Pārtikas bizness. Sākotnēji atradās zem Šķēlem piederošā holdinga Ave Lat Grupa, bet pēc tam tika sadalīts mazākos biznesos. Vairākus uzņēmumus joprojām kontrolē Šķēles ģimene, bet atsevišķi nodoti Šķēles saimniekiem no Krievijas.  

Finanšu bizness. Iepriekš Putina oligarhiem Rotenbergiem piederošā un tagad Šķēlem/Šleseram piederošā banka Industra. Ņemot vērā, ka krievu netīrās naudas atmazgātāju bankas ir aizklapētas ciet, tad tagad Industra kļūst svarīgāka šajā “biznesa segmentā”. Vēl arī vesela virkne ātro kredītu uzņēmumu (4finance, Mogo u.c.). Varbūt kādiem būs skaidrāks, kāpēc Šlesers tā cīnās pret īstenotajām pārmaiņām Latvijas finanšu sektorā. Tagad organizēs arī Saeimas parlamentāro izmeklēšanu. Nav taču pieļaujams, ka tiek sagrauta trīsdesmit gadus veidota finanšu sistēma, kas apkalpo Krievijas čekistus un komunistus.   

Tas bija tāds pavisam īss ieskats tikai dažos mūsu valsts ekonomikas segmentos, kurus kontrolē Šķēle/Šlesers/Savickis. Kā mēs redzam, tad jau kopš deviņdesmito gadu sākuma Latvija ir sadalīta starp uzticamiem čekistiem un komunistiem.  

Šobrīd Ukrainā notiek karš. Kā norāda ukraiņi, tad karš notiek ne tikai tranšejās. Visgrūtāk ir identificēt un iznīcināt Krievijas stutēto piekto kolonnu un dziļi paslēpušos Kremļa ielikteņus politikā un biznesā.  

Mums likās, ka mēs deviņdesmito gadu sākumā atgūstot neatkarību sāksim veidot valsti no baltas lapas. Diemžēl tā bija naiva iedoma un tukšas cerības. Mums jāsaprot, ka mēs nesākām ar baltu lapu. Mēs sākām ar valsti, kura tagad ir pilna ar visādiem karteļiem autobusu pārvadājumu jomā, atkritumu biznesā, finanšu sistēmā, nekustamo īpašumu biznesā, pārtikas un tirdzniecības biznesā, enerģētikas biznesā, ceļu būves biznesā, būvniecības biznesā u.c.  

Ukraiņi tagad attīra savu valsti no Kremļa atstātā mantojuma pa īstam. Mēs vēl neesam sākuši. Mums tas stāv vēl tikai priekšā. Kad sāksim?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...

21

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

FotoEsat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
Lasīt visu...

21

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

Foto“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Lasīt visu...

12

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

FotoKomentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Lasīt visu...

21

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

FotoManā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Lasīt visu...

21

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

FotoValsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...