Iesaki rakstu: 
Kariņa valdība Dievzemītē ir ieviesusi pazemojušu segregāciju. Nevakcinētajiem pret kroņa vīrusu atņem darbu (lasi – iztikas līdzekļus); sabotē izglītību; liedz medicīnisko aprūpi, sejas un ķermeņa kopšanas pakalpojumus; nelaiž daudzos veikalos, ēstuvēs, noteiktos transporta līdzekļos, kultūras u.c. iestādes. Subsīdijas krīzes skartajiem un pielikumu pensijai izmaksā tikai vakcinētajiem. Nepotētos visaizskarošākajiem epitetiem publiski sunī valsts augstākās amatpersonas. Premjers draud, ka pēc lokdauna neinjicētajiem iestāsies “elle zemes virsū”. Tautu biedē ar armiju.
Tajā pašā laikā Ministru prezidentam pietiek nekaunības paziņot, ka “spēki ārpus valsts kurina savstarpēju nesaprašanos Latvijas sabiedrībā, cenšoties izveidot naidīgas nometnes”. Kariņš vēl piemetina: “Mums ir viens pretinieks – šausmīgais vīruss, no kura var glābties vakcinējoties.”
Neaptēstais politiķis pat neapjēdz, ka savā tekstā kārtējo reizi apstiprina – nepotētie ir “zemcilvēki”. Manuprāt, Latvijas tautai ir viens pretinieks – šausmīgā valdība, no kuras var glābties, to nometot. Ar tādiem vadoņiem latvzemiešiem vairs nekādus ienaidniekus nevajag. Vislielākie naida kurinātāji valstī šobrīd atrodas pie varas. Atmosfēra sabiedrībā ir tā nokaitēta, ka līdz pilsoņu karam palicis viens solis.
Uzskatu, ka premjerministrs apzināti mēģina izspēlēt ārējā ienaidnieka kārti, naivi cerot, ka triks nostrādās. Visticamāk, ar “spēku ārpus valsts” domāta Krievija. Taču tur pie teikšanas ir tādi paši civilizācijas atiestatītāju dienderi. Runājot par mūsu un kaimiņzemes varnešiem, teikšu tā: vārna vārnai acī neknābs. Toties vienkāršie krievzemieši tāpat kā mēs cīnās pret obligāto potēšanos, absurdajiem ierobežojumiem un diskrimināciju. Tālab nevis tauta pret tautu karosim, bet visas kopā pret tumsu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
