Iesaki rakstu: 
1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
2. Tā rezultātā ukraiņu spēkiem ir risks nonākt aplenkumā pie Severodoneckas – runa ir par vairākām brigādēm. Tas ir tad, ja krievu spēkiem izdodas sekmīgi izmantot šo izrāvienu. Vai tam pietiks spēka – grūti pateikt.
3. Tas ir rezultāts krievu galveno centienu maiņai – februārī tika sākts ar visaptverošu karu un trim lielām frontēm; pēc atkāpšanās no Kijivas bija centieni izveidot lielu aplenkumu Austrumos ar Dnipro pilsētu kā “spīļu” saskares punktu; tagadējie centieni ir daudz pieticīgāki.
4. Krievi trīs mēnešu laikā varētu būt iemācījušies moderno karadarbību. Kas ir modernā karadarbība? Tā ir visu spēku veidu un spēju salāgota darbība viena nodoma īstenošanai – tanki, artilērija (tiešā un netiešā), gaisa spēki, pretgaisa spējas, protams, kājnieki.
5. Runas par tanku ēras beigām ir jāuztver ar skepsi. Tanku sastrēgums Ziemeļukrainā bija vienkāršs mērķis partizānu taktikai. Cits stāsts ir, ja tankus pielieto Dienvidukrainas stepēs, kur ir klasiska fronte, ir manevru iespējas, kā arī tos izmanto saskaņoti ar pārējām spējām.
6. Pēc Krievijas spēku atvilkšanas no Kijivas un koncentrēšanas Donbasā bija gaidāms, ka ukraiņiem ies grūtāk. Runa ir par teju visu Krievijas armiju! Vai tos var uzskatīt par izciliem panākumiem? Trīs mēneši, 30 tūkstoši kritušu karavīru, ~1/2 zaudētu kaujasspējīgo tanku… Spriediet paši.
7. Bet nevar gaidīt, ka trīs mēnešus būs tikai ukraiņu uzvaras ar jautriem video par traktoriem, kas zog krievu tankus. Karš nav nekāds TikTok joks. Cieņai pret ukraiņiem nav jāpārvērš domāšana par mēmēm, kur vieni visu laiku uzvar, jo ir labie.
8. Krieviem arī palīdz Mariupoles krišana, kas ir atbrīvojusi spēkus, kurus var sūtīt uz pārējo fronti. Jāpiebilst gan, ka mobilizētie doņeckieši (lielgabalu gaļa) ir sākuši dumpoties, jo Mariupolē ir cietuši smagus zaudējumus un ir demoralizēti.
9. Par "Azov" varoņu likteni nevēlos spekulēt. No Ukrainas puses tiek runāts, ka viss ir kārtībā. Es nezinu, ar ko ukraiņi piespiedīs krievus izturēties pret “azoviešiem” cienīgi un viņus atbrīvot. Negribu ticēt, ka viņi paļāvās uz goda vārdu, kas pretiniekam ir svešs.
10. Kopumā situācija ir smaga, bet ne bezcerīga. Viss ir atkarīgs no ukraiņu spējas būt elastīgiem, organizēti atkāpties (ja nepieciešams), izvairoties no aplenkumiem, no ieroču piegādēm (ko Vācija sabotē – bet tas ir cits jautājums).
11. Ukraiņiem joprojām ir morālais un [kopumā] skaitliskais pārākums. Krieviem par labu spēlē kaujas vides maiņa, spēku koncentrācija, spēja kaut daļēji mācīties no kļūdām.
12. Gribētu tomēr ticēt, ka krievi nespēs izmantot šī brīža panākumus, jo spējīgākās vienības jau sen ir apkautas – Popasnas situācija drīzāk būtu izņēmums, ne tendence. Uz to jācer mūsu visu labad. Tas šodienai viss.
Pārpublicēts no Twitter.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.