Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir mūsu iedzīvotāju un valsts drošības stūrakmens. Kopš 2004. gada tā ir arī Eiropas Savienības (ES) un NATO ārējā robeža, un tās sargāšana ir mūsu pienākums pret partneriem un sabiedrotajiem.

Pēdējos mēnešos mūsu robežas drošības un aizsardzības nozīme aktualizējusies saistībā ar Lukašenko režīma īstenoto hibrīduzbrukumu. Irākas un citu trešo valstu pilsoņi tiek atvesti uz Baltkrieviju ar tūrisma vīzām, solot vieglā un ātrā veidā nokļūt Eiropas Savienībā. Šo cilvēku iedomātais galamērķis parasti ir Vācija, Zviedrija, Dānija. Baltkrievijas varas iestādes viņus organizētā veidā novirza uz robežu ar Eiropas Savienību – Latviju, Lietuvu, Poliju. Tādējādi Lukašenko režīms izmanto trešo valstu iedzīvotājus drošības destabilizēšanai Eiropā, sabiedrības šķelšanai, trauksmes un baiļu sēšanai.

Atbildīgās Latvijas institūcijas novēloti, tomēr aktīvi nostiprina robežu ar Baltkrieviju. Latvijas armija jau atbalsta un vajadzības gadījumā ir gatava sniegt pastiprinātu atbalstu Valsts robežsardzei un Valsts policijai. Šobrīd izdarīts viss, lai varētu reaģēt uz jebkādiem pavērsieniem uz mūsu robežas. Esmu pateicīgs mūsu dienestiem, kas kopš vasaras pašaizliedzīgi un savaldīgi strādā ārkārtas režīmā. Ticu, ka viņi nosargās mūsu robežas arī turpmāk.

Šobrīd situācija uz Polijas un Baltkrievijas robežas ir īpaši saasinājusies. Mēģinājumi šķērsot robežu notiek masveidā, izcēlušās nekārtības. Dramatiskās ainas piesaistījušas plašu starptautisko uzmanību un izraisījušas aktīvu rīcību ES visaugstākajā līmenī. Dažādos starptautisko amatpersonu izteicienos mijas izpratne par drošības prioritāti ar raizēm par humāno un cilvēktiesību situāciju. Tas ir saprotami, jo visi esam strauji mainīga izaicinājuma priekšā un katrs nāk ar savu pieredzi un izpratni. Taču jāuzsver, ka atbildība par šo situāciju gulstas uz Lukašenko režīmu, kurš ciniski izmanto trešo valstu pilsoņus, kuri vēlas labāku dzīvi Eiropā, lai apdraudētu un šķeltu savus Eiropas kaimiņus.

Satraucošā situācija prasa mūsu koordinētu nostāju un stingru rīcību. Sarunā ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu esmu uzsvēris solidaritāti un nepieciešamību pēc noturīga risinājuma. Pēc dažām dienām trīs Baltijas valstu prezidentiem atkal būs saruna ar Polijas prezidentu, lai turpinātu rast ceļus Baltkrievijas hibrīduzbrukuma atvairīšanai.

Situācijai ir vairāki risinājumi kā īstermiņā, tā ilgtermiņā.

Sankcijas

Patlaban tiek sagatavotas jaunas ES sankcijas pret Baltkrieviju, lai demonstrētu ES aso nosodījumu Lukašenko režīma rīcībai. Iespējams, tiks apsvērtas sankcijas arī pret tām lidostām un trešo valstu aviolīnijām, kas iesaistītas šo migrantu transportēšanā uz Minsku. Apsveicami, ka Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Šinass jau piedalās sarunās ar Arābu aviolīniju organizāciju par nepieciešamību pārtraukt sadarbību ar Baltkrieviju. Jāturpina arī dialogs ar nelegālo migrantu izcelsmes valstīm par viņu atgriešanos.

Robežas izbūve

Šobrīd tiek veikts ārkārtas risinājums – pagaidu žoga izbūve 37 km garumā. Vienlaikus Saeima vakar skatīja valdības izstrādāto Ārējās sauszemes robežas izbūves likumprojektu. Tas ir svarīgs dokuments, lai paātrinātu valsts robežas joslas izbūvi, kas tiks īstenota kopā ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi". Latvija ir viena no 12 ES dalībvalstīm, kas aicinājusi ES piešķirt finansējumu ārējās robežas stiprināšanai. Turpināsim veicināt partneru izpratni par šo soli, kas ir visas Eiropas Savienības kopīgajās interesēs. Tikmēr augsti novērtējam, piemēram, Slovēnijas praktisko palīdzību pagaidu robežas izbūvē. Robežas stiprināšana palīdzēs mums aizsargāt Latviju un ES gan no nelegālās migrācijas, gan no kontrabandas riskiem. Kā sacījis amerikāņu dzejnieks Roberts Frosts: "Labas sienas veido labus kaimiņus." [Patiesībā gan Roberta Frosta izteikums skan – good fences make good neighbors.]

Humānās situācijas pārvaldīšana

Sevišķs izaicinājums ārkārtas apstākļos ir apvienot Latvijas pienākumu sargāt Latvijas un Eiropas ārējo robežu ar pienākumu ievērot cilvēktiesības un mūsu eiropeiskās vērtības. Tādēļ Latvija trešo valstu pilsoņu situāciju vērtē individuāli, pamatotos gadījumos sniedzot humāno atbalstu un medicīnisko palīdzību nelaimē nonākušajiem uz robežas Baltkrievijas teritorijā. Augsti novērtēju Valsts robežsardzes sadarbību ar dažādām nevalstiskajām organizācijām humānās palīdzības sniegšanā.

Paralēli jāuzsver nepieciešamība starptautiski cīnīties pret cilvēku instrumentalizāciju un mazināt trešo valstu pilsoņu gatavību veikt bīstamo, nelegālo ceļu uz Eiropu. Uz Latvijas robežas nedrīkst tikt "pavērtas slūžas" cilvēku tirgotājiem.

ES tiesību aktu pielāgošana

Ilgtermiņā nepieciešama Eiropas migrācijas un patvēruma tiesisko regulējumu un politikas pielāgošana mūsdienu vajadzībām. Eiropas politika pamatā balstīta 1951. gada ANO Konvencijā par bēgļu statusu, kas vairs neatbilst mūsdienu izaicinājumiem. 2015. gada krīze parādīja, ka pat regulāri atjaunotā Dublinas regula – ES patvēruma sistēmas stūrakmens – vairs nav apmierinošs instruments ES kopīgajām interesēm. Latvija ir gatava kopā ar līdzīgi domājošām valstīm radoši meklēt mūsdienīgus – reizē humānus un efektīvus – risinājumus, lai aizvietotu līdzšinējo – ne pārāk veiksmīgo – ES politiku šajā jomā.

Izceļoties arvien jauniem konfliktiem un pieņemoties spēkā klimata pārmaiņām, jārēķinās, ka nelegālo migrantu un bēgļu plūsmas pasaulē turpināsies un pat pieaugs. Savlaicīgi tam gatavojoties, varam cerēt izvairīties no ainām, kas šobrīd redzamas uz Polijas un Baltkrievijas robežas.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...