Mūsu „Attīstībai/Par” nodokļu maksātāju naudas sile ir pagalam, mums vajag jaunu!
Henriks Eliass Zēgners*03.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dienu pēc vēlēšanu rezultātiem, kas vieš pamatotas bažas par Latvijas nākotni, laikā, kad turpinās Krievijas vājprāta karš un vispārēja ekonomiska nedrošība – uz šāda fona mēs sākam ikgadējo ziedošanas kampaņu, sakot: "Mīlestībai pret Latviju nav vienas formulas. Ziedo patriotiskās audzināšanas portālam "Satori"!"
Galīgi varavīksni saostījušies tie sorosīti, vai ne? Uzrakstījis šo rindkopu, es iztālēm jau dzirdu gan smieklus, gan lamas, gan draudus. Tāpēc, lūdzu, ievelciet elpu un uzklausiet mani – it īpaši tad, ja gribat lamāt.
Šīgada notikumi turpina apšaudīt sirdsapziņu, pieprasot atbildes uz vairākiem eksistenciāliem jautājumiem. Cik daudz es esmu gatavs darīt citu labā? Kāda ir mana taktika – bēgt vai palikt, uzbrukt vai palīdzēt? Kāpēc man par to vispār jādomā, ja es vēsā mierā varu iekāpt lidmašīnā un dzīvot siltākā, mierīgākā vietā? Citiem vārdiem sakot – ko man nozīmē sabiedrība, kurā dzīvoju, un ko man nozīmē šī valsts? Šie jautājumi noved pie patriotisma jēdziena. Tāpēc šajā kampaņā gribam tam pievērst uzmanību, kritiski aplūkot un padarīt to par sarunu tematu jaunā gaismā.
Viena no svarīgākajām lietām, ko dzīvē esmu sapratis, – katrā jautājumā kāds ir gudrāks par mani. Savu temata atslēgu atradu intervijā ar Knutu Skujenieku, kurš saka šādi: "Kaut kā mums ir diezgan dīvains jēdzienu sajaukums. Izteikti nacionāli radikālus cilvēkus – es neesmu pārliecināts, ka viņi Latvijai darītu daudz laba – pie mums, teiksim, visos preses izdevumos un tamlīdzīgi dēvē par nacionālpatriotiem. Tas nosaukums jau pats par sevi ir jocīgs, bet es esmu pārliecināts, ka uz patriotismu nevienam nav monopola."
Savukārt Inese Zandere mūsu kampaņas intervijā stāsta: "Es uzskatu, ka patriotisms būtībā ir atbildība par to, kas tu pats esi. Jo no tā, kas tu esi, ir atkarīgs arī tas, kas ir – un kādi ir – tavi apkārtējie un zeme, kurā tu dzīvo, tā valsts, pie kuras tu piederi. Patriotisms nav pļurkstēšana, bet saprātīga strādāšana. To var definēt kā līdzekli, kā darbarīku vai arī – kā kaut ko ekspluatējamu. Man vienmēr ir licies, ka ir milzīgs skaits cilvēku, kas patriotismu vienkārši jāj. Un otrā pusē ir tie, kas to izmanto kā darbarīku un kaut ko dara, balstoties uz patriotismu.
"Satori" ir tipisks gadījums, kas meklē savu konkrēto attieksmi. Nevis tā, ka "Satori" jau ir kaut kāda gatava attieksme pret to, kas ir patriotisms, ko mēs darām Latvijas labā, bet – pēc maniem vērojumiem – tā ir vieta, kas meklē šo attieksmi, mēģina priekš sevis to atrast. Priekš sevis – tas ir priekš kā? Priekš tādiem cilvēkiem, kuri ir pietiekami izglītoti, pārsvarā diezgan jauni, ieinteresēti vēl garu dzīvi dzīvot šajā valstī, un tāpēc ir ļoti svarīgi, ka ir tāda vieta, kur šis katliņš vārās, kur, atmetot malā to nodrāzto, nelietojamo patriotisma nozīmi, tiek meklēta jauna, reālistiska nozīme – ko tas nozīmē mums, kas te tiešām reāli grib dzīvot, nevis vienkārši staigāt apkārt, vicinot kaut kādus saukļus."
Ar šo kampaņu mēs gribam piedāvāt apsvēršanai laikmetīgā patriotisma jēdzienu. Patriotismu, kuru veido intelektuāli dzidras, daudzpusīgas, iespējams, pretrunīgas balsis. Patriotismu, kas iztur laikmetīgas kultūras kritiku, meklē jaunas izpausmes formas un dzīvo neliekuļotā sasaistē ar mainīgo realitāti. Patriotismu, kas rada drošības, nevis varmācības atmosfēru.
No politikas filozofijas viedokļa par patriotismu šodien slejā raksta Artis Svece. Turpmākās divas nedēļas dažādos žanros un formātos turpināsim par to reflektēt, apskatot gan dažādus politiskus patriotisma veidus, gan militāru pacifismu, gan Latvijas kultūras skaistumu un īpatnības valodā, literatūrā, mākslā.
Tāpat es aicinu jūs ziedot "Satori", ja jums ir šāda iespēja. To šogad prasīt ir sarežģītāk nekā jebkad, ņemot vērā gaidāmos apkures rēķinus un vajadzību ziedot Ukrainas tautas atbalstam, un es apzinos, ka šajā vajadzību trijniekā mēs esam trešajā vietā. Taču šobrīd, redzot vēlēšanu rezultātus, rodas pārliecība – ar demokrātijas vērtību jautājumiem tuvāko gadu laikā vairāk būs jāstrādā aktīvistiem, pilsoniskajai sabiedrībai un nevalstiskajām organizācijām, jo politiskā skatuve šajos jautājumos labākajā gadījumā stagnēs un mediju nozīme caur to pieaugs. Šīs valdības darbs būs jāpēta, jāskaidro un jākritizē, būs jārīko protesti, būs jātur pirksti uz trauksmes zvanu pogām.
Solījums, ko mēs dodam līdz ar lūgumu ziedot – "Satori" turpinās būt pieejams visiem bez maksas, mūsu komanda turpinās rīkot diskusijas, lasījumus, kultūras notikumus, mēs turpināsim iestāties par estētiku, atjautību, empātiju un ētiku – meklēsim spožākos prātus, lai viņu skaidrojumus, komentārus un viedokļus nogādātu jums. To mēs, "Satori" redakcija, jūtam kā patriotisku pienākumu.
„Mums vajag jaunu sili!” – video apskatāms šeit: https://www.youtube.com/watch?v=TsVgaQOIAsk
* dzejnieks un interneta žurnāla "Satori.lv" galvenais redaktors. „Satori” ir pazīstams ar to, ka ilgus gadus barojies no nodokļu maksātāju naudas caur Pūču ģimenes kontrolētām struktūrām. Portālam nekad nav bijusi ne mazākā saistība ar patriotisko audzināšanu, drīzāk – pilnīgi pretēji.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
