Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu
Latvijas Arhitektu savienība24.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par Nacionālās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2 Rīgā (turpmāk – MK rīkojums) un apkopojot LAS organizētajās tikšanās, diskusijās, un debatēs* paustos viedokļus, konsekventi iestājas par mūsdienīgu, labas pārvaldības principiem atbilstošu pieeju Nacionālās koncertzāles izbūves ieceres īstenošanā.
LAS Padome konstatē, ka līdzšinējais Nacionālās koncertzāles projekta virzības process neatbilst šiem principiem, kas bremzējoši ietekmē mērķa sasniegšanu – uzbūvēt sabiedriski nozīmīgu Nacionālo koncertzāli. Šāda lēmumu pieņemšanas prakse rada lieku spriedzi sabiedrībā un pretnostāda attiecīgas nozares vienu pret otru.
Apzinoties Nacionālās koncertzāles projekta nepieciešamību un nacionālo nozīmīgumu, LAS Padome nolemj:
1. Līdz zemāk minēto punktu realizācijai nav atbalstāms MK rīkojuma p.3.3. nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra (turpmāk – PTC) ēkas demontāžu. LAS aicina izslēgt šo prasību no minētajiem MK noteikumiem kā pārsteidzīgu un ne pietiekami pamatotu.
2. Atbalstīt Nacionālās arhitektūras padomes 01.07.2020. lēmumu par koncertzāles novietnes Kronvalda parkā (ēkas Elizabetes ielā 2 teritorijā) iekļaušanu kā līdzvērtīgu Kultūras ministrijas izveidotajā potenciālo koncertzāles novietņu sarakstā tās tālākai izpētei un salīdzināšanai, iespējams, to papildinot ar vēl citām alternatīvām novietnēm, un veikt padziļinātu analīzi un izvērtējamu atbilstoši Nacionālās koncertzāles projekta darba grupas izstrādātiem arhitektūras un pilsētvides kvalitātes kritērijiem.
3. Atbalstīt Nacionālās arhitektūras padomes koncertzāles darba grupas izveidi, deleģējot darbam tajā LAS pārstāvjus, ar nolūku sakārtot projekta virzīšanas procesu, padarot to profesionāli argumentētu, iekļaujošu, caurskatāmu, atklātu un sabiedrībai saprotamu.
4. Turpmākajā Nacionālās koncertzāles projekta virzībā respektēt:
- pēctecības un tiesiskās paļāvības principus (MK rīkojums Nr. 227 no 13.04.2005. un LAS Padomes lēmums no 19.03.2019. par Nacionālās koncertzāles būvniecību AB dambī);
- sociālekonomiskos un politiskos apstākļus (Rīga kā sarūkoša pilsēta), vienlaikus ievērtējot potenciālo koncertzāles pienesumu valsts ekonomikā;
- telpu programmas reālos apmērus, ņemot vērā aktuālākos notikumus un vajadzības, domājot ne tikai par izbūvēšanas, bet arī uzturēšanas un apsaimniekošanas jautājumiem ilgtermiņā;
- pietuvojoties idejiski veiksmīgiem risinājumiem, izvērtēt nepieciešamību izsludināt likumu par koncertzāles būvniecību Rīgā, lai, ņemot vērā šīs būves tapšanas laiku, šis kļūtu par pēctecīgu pienākumu nākamajām valdībām;
- veikt esošās PTC ēkas potenciālo pielietojumu un tālākās izmantošanas izpēti, organizējot tam atsevišķus projektēšanas plenērus un/vai konkursu.
5. Sekmīga Nacionālās koncertzāles projekta virzība nav iespējama bez Rīgas pilsētas pašvaldības līdzdalības, tādēļ nepieciešams iesaistīt Rīgas pilsētas pašvaldību lēmumu pieņemšanā pēc iespējas agrīnā projekta stadijā, analogi citās valstīs pieņemtajai praksei.
6. Šajā pilsētas bulvāru loka zonā ir iespēja atrasties sabiedriski nozīmīgai būvei ar tādu publisku funkciju, kas organiski iekļautos unikālā Rīgas bulvāru loka kultūrtelpā, neraugoties uz to, kāds lēmums tiks pieņemts attiecībā par šeit esošo PTC ēku.
LAS ieskatā Nacionālās koncertzāles sekmīgai realizācijai ir nepieciešams veikt rūpīgu un profesionāli plānotu sagatavošanas darbu, iesaistot dažādu nozaru profesionāļus un informējot sabiedrību, tādējādi jau sākotnēji panākot kopēju vienošanos.
* LAS organizētie pasākumi līdz LAS Padomes sēdei 16.07.2020.:
- 30.06.2020. diskusija Lielajā ģildē par RKZ būvniecību Elizabetes ielā 2
- 07.07.2020. LAS pārstāvju un LBS valdes locekļu tikšanās par MK rīkojumu Nr. 341
- 08.07.2020. diskusija ar jaunajiem arhitektiem par RKZ būvniecības procesu
- 15.07.2020. Pasaules tirdzniecības ēkas apskate un debates par ēkas kultūrvēsturisko novērtējumu
Seko mums 
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
