Iesaki rakstu: 
2017. gada pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā no 66 kandidātiem četros partiju sarakstos tikai 7 kandidāti bija partiju biedri. Rezultātā deputātu vietu vairākumu 9 no 15 Smiltenes novada domē ieguva Nacionālās apvienības (NA) saraksts, no kura nebija ievēlēts neviens NA biedrs. Tā par Smiltenes novada mēru kļuva bezpartejiskais Gints Kukainis un kopā ar astoņiem bezpartejiskiem deputātiem faktiski vadīja novadu līdz brīdim, kad 2019. gada 2. septembrī bijušais izpilddirektors Kārlis Lapiņš pieņēma Latvijas Reģionu apvienības/Vidzemes partijas (LRA) saraksta deputāta mandātu un lielā vienprātībā tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku.
Politiskā kultūra
Tādā pašā vienprātībā deputāti par izpilddirektoru apstiprināja Andri Lapiņu, zinot par interešu konfliktu, jo izpilddirektora tiešā pakļautībā strādā viņa laulātā – kancelejas vadītāja Dina Kaupe. Tagadējais mērs Edgars Avotiņš tika ievēlēts kā bezpartejiskais no LRA saraksta, 2019. gadā tika uzņemts par NA biedru un tā paša gada 27. novembrī, Gintam Kukainim mandātu noliekot, tika ievēlēts par Smiltenes novada domes priekšsēdētāju un tandēmā ar sava vēlēšanu saraksta līderi Kārli Lapiņu novadu vada līdz šim.
Aizejošo politisko vadību varētu dēvēt par mūsu novada, lienētas un dāvātas naudas apguves čempioniem, lai gan tās tērēšanas lietderība un kvalitāte būs izprotama tikai turpmākā laika gaitā. Vadīšanā Smiltenes novadā maz bijušas nacionāli konservatīvas pazīmes, tomēr pagājušajā, diezgan liberāli aizvadītajā periodu, manuprāt, nav bijusi jūtama krietna kārtīga saimnieka roka, drīzāk pār deputātiem valdošais administrācijas diktāts vai pat, šķiet, kāda nepārvarama vara.
Morāle
Politiski aktīvie smiltenieši ir sapratuši, ka “čomu būšanai” partiju demokrātijā nav perspektīvas. To apliecina pie varas bijušo līderu nespēja vairs saturēt šādas “bezpartejisko čomu” komandas. Iepriekšējās vēlēšanās startējušās LRA saraksta līderis Kārlis Lapiņš no savas komandas nav spējis piesaistīt nevienu (!) bijušo komandas biedru, tagad startējot kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), no kuras iepriekšējās komandas Toms Markss spējis piesaistīt tikai vienu bērnudārza vadītāju. Īpaši nav veicies arī Edgaram Avotiņam – no Ginta Kukaiņa veidotās komandas, viņam izdevies piesaistīt tikai piecus un no iepriekšējās komandas atvilināt līdz vienu.
Nākotne
Arī politiskajā kultūrā ir jābūt tikumībai un uzskatu noturībai – spējai “noiet pa sliedi”. Politiķi, kuri maina partijas vai veido “čomu komandas” katrām vēlēšanām, nav ilgtspējīga parādība. Jaunā Apes, Raunas un Smiltenes novada vēlētājiem šoreiz ir liela iespēja izvēlēties arī tādu partiju sarakstus, kurām novadā ir izveidotas nodaļas ar pilntiesīgiem biedriem, kuri par novada iedzīvotāju domām un vajadzībām interesējušies jau krietni pirms vēlēšanām.
Partiju faktiskā rīcība novadā būtu vērtējama kopsakarībā ar valsts piešķirto finansējumu – kādu artavu no tās un kādiem mērķiem katra no šeit kandidējošām partijām atvēlējusi darbībai mūsu novadā: vai tikai acu aizmālēšanai ar „čomu komandas” lielformāta reklāmām vai arī semināru, aptauju rīkošanai un biroju atvēršanai.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
