Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Nepilsoņi – mūsu “Masļenki 2018”?

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
08.10.2017.
Komentāri (34)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Baiļu uzkurināšana, apcerot iespējamu Krievijas iebrukumu NATO dalībvalstī Latvijā, ir kļuvusi par sātīgu maizesdarbu bezatbildīgiem politiķiem, publicistiem un «ekspertiem». Tautai nervi tika pamatīgi pluinīti pirms militārajiem manevriem Zapad, un sava tiesa meslu šai himērai tika noziedota arī septembra beigās notikušajā drošības politikas forumā Rīgas konference 2017.

Īsti pat nevar saprast: vai tiešām «vaimanologus» motivē vienīgi personiskas alkas pēc reitingiem, klikšķiem portālos un laikiem sociālajos tīklos, viņu pētījumiem un «kontrpropagandas» tekstiņiem atvēlētiem budžetiem? Man drīzāk pat šķiet, ka tieši šie nervozitātes uzturētāji pilnīgi apzināti pūlas sagraut nācijas garīgo imunitāti.

Visa rosība uzstājīgi atgādina līdzību par ganuzēnu, kurš sevi izklaidēja, celdams viltus trauksmi ciema ļaudīs – vilks aitās! Tāpēc negribēti galvā zogas domas – kas notiktu, ja šiem censoņiem tomēr izdotos savas vaimanas materializēt? Kādu ieganstu «austrumu lācis» varētu izmantot, lai uz Latvijas zemes saķertos ar NATO?

Bez iegansta nevar nekādi, tā nav pieņemts. Tāpēc ASV, Apvienotā Karaliste un to sabiedrotie 2003.gadā tik kategoriski klāstīja par Irākas masu iznīcināšanas ieročiem. Tāpēc PSRS specdienests 1940.gada 15.jūnijā sarīkoja uzbrukumu Latvijas robežsargu mītnēm Masļenkos un Šmaiļos, pūloties radīt melīgu attaisnojumu, lai ievestu mūsu valstī papildu karaspēku un sāktu tās sagrābšanu.

Kāds iegansts hipotētiski noderētu Krievijai? Ukrainas notikumu atdarināšana pie mums būtu neiespējama. Krāšņie stāsti par kareivīgajiem Latgales separātistiem bija tikai «kreisā flanga provokatora» Vladimira Lindermana un BBC scenāristu sakarsētās fantāzijas augļi. Gluži tāpat, lai cik agresīvas latviskās partijas bija savā Rīgas domes vēlēšanu kampaņu retorikā, galvaspilsētā mums neatrast nekādu «piekto kolonnu». Nils Ušakovs vai Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas galva, patiesībā sen un veiksmīgi ir iekļāvušies Latvijas politikas mehānismā.

Tāpēc vienīgais kaut cik loģiski skanošais propagandas arguments, ar ko pamatot hipotētisku invāziju Latvijā, paliek mūsu nepilsoņi. Jeb, kā mums tika atgādināts saistībā ar Valsts prezidenta ierosmi likumdošanā, bijušās PSRS bijušie pilsoņi, kuri mūsu zemē dzimst joprojām. Krievija ir padomju valsts saistību mantiniece, un, iespējams, tā pēkšņi varētu sajust neapturamu vēlmi parūpēties par diezgan iespaidīgu tautiešu kopu. (Latvijā ir 237759 nepilsoņu, kā tika rēķināts šā gada 1.jūlijā.)

Protams, šādā hipotētiskā gadījumā pašu Latvijas nepilsoņu viedoklis viņu «glābējus» pilnībā neinteresētu. Nekādu petīciju, kas lūgtu kaimiņvalsts aizsardzību, parakstīšana netiktu organizēta – arī tāpēc, ka tāda vienkārši izgāztos. Lai cik žultaina nebūtu pelēko pasu turētāju attieksme pret Latvijas valsti un lai kādas vēl pases tiem neglabātos kumodēs, šie cilvēki kopumā negribētu tapt ar tankiem «izglābti» no ierastās ikdienas.

Ieganstam nav būtiski konkrēti ļaudis, viņu likteņi, viņu konkrētās problēmas. Propagandas vajadzībām nepilsoņi ir noderīgi tieši kā virtuāls anonīmu statistu kopums, kā plakātisks priekšstats par apspiestu un pazemotu krievvalodīgu cilvēku masu.

Turklāt Krievijas hipotētiskā vēlme izmantot nepilsoņu tiesību aizstāvību kā ieganstu iebrukumam Latvijā varētu pat demotivēt mūsu sabiedroto nākt palīgā. Poļu vai britu politiķu un žurnālistu vidū atrastos kurnētāji, kuru viedoklis noteikti ietekmētu sabiedrisko domu: kāpēc mūsu kareivji ir jāsūta mirt par Latviju, ja tā pati gadsimta ceturksni tīšām «marinēja» savu Damokla zobenu?

Vai tiešām mēs naivi domājam, ka hibrīdkara dēļ «eiropejiskākas» valstis ir pilnībā piedevušas ielaisto problēmu? Krievijas iebrukuma piesaukšana nepilsonības institūtu padara par papildu (kaut tīri – tfu, tfu, tfu! – himēriska) riska avotu, par nacionālās drošības jautājumu.

Skaidrs, ka mūsu nacionālajās interesēs ir šo risku un tā avotu mazināt – cik vien iespējams, naturalizējot nepilsoņus un, jā, vienkārši nepieļaujot dzimt jauniem. Taču problēmas dziļākā sakne ir tā, ka viņi paši vairumā jūtas sadzīviski ērti tagadējā stāvoklī. Liela daļa vēlas šo komfortu nodrošināt arī bērniem un mazbērniem. Diemžēl nekādi «pīrāgi» risinājumam nav atrodami. Vien «pātagas».

Teorētiski diskriminējošs, Latvijas nepilsoņa statuss praksē daudziem ir privilēģija. Piemēram, autopārvadājumu uzņēmumiem reisos uz austrumpusi tālbraucējs šoferis ar pelēko pasi ir izdevīgāks par pilsoni, kuram jātērējas vīzai. Pierobežas iedzīvotājiem tā ir iespēja biežāk iegādāties krievu vai baltkrievu akcīzes preces. Vēl kādam – iespēja (nelegāli) iegūt un pielietot kaimiņvalsts pilsonību.

Pieļauju, ka liela daļa pieaugušo nepilsoņu ir pat atviegloti, ka drīkst neuzņemties politisko atbildību par valsti, kurā dzīvo. Blakus viņiem ir Baibas un Aļonas, Jāņi un Pēteri, Ivani un Pjotri, kurus balsstiesības nav padarījušas laimīgus. Drīzāk vien sagādā regulāru vilšanos par savas izvēles rezultātu.

Acīmredzami valstij tiešām nāktos ar varu spiest ārā nepilsoņus no viņu komforta zonas, lai motivētu naturalizēties un neatteikt pilsonību saviem jaunpiedzimušajiem. Tas nozīmētu centienus apgrūtināt šos cilvēkus viņu privilēģijās brīvi ceļot. Tiesa, diez vai naturalizācijas problēmu dēļ vairākās Eiropas valstīs tiks atcelts arī LR nepilsoņiem noteiktais bezvīzu režīms.

Toties jau tagad mūsu valsts drošību reglamentējošie likumi ļauj neizlaist no valsts austrumu virzienā cilvēkus, kurus varētu turēt aizdomās par iespējamu atbalstu terorismam, centieniem apdraudēt Latvijas vai tās nervozo kaimiņvalstu mierīgo ikdienu. Vajadzētu tikai robežsardzes «sietu» padarīt vēl smalkāku, mūsu drošībnieku aizdomas – aizdomīgākas.

Vai tad nepastāv kaut tīri teorētiska iespēja, ka aizkaitināts/-a nepilsonis/-e pēkšņi var doties uz Maskavu ar kaut kādiem ļauniem nolūkiem. Varbūt ievest te kādas spridzekļu shēmas (ne visi taču ir draugos ar internetu!), varbūt tur nodot savākto izlūkinformāciju? Varbūt sodīt Kremli par tā vienaldzību, atstājot tautiešus “fašistu jūgā”? Mūsu robežsargi un specdienesti, ierobežojot ceļotāju plūsmu, preventīvi gādātu arī par drošību kaimiņvalstī.

Šāds vai līdzīgs policejiski delikāts mājiens, iespējams, liktu nepilsoņiem pārvērtēt savas ērtības. Protams, mans piedāvājums izklausās pietiekami šizoīdi. Taču tas ir gluži loģisks risinājums vēl šizoīdākai problēmai: kā mums preventīvi novērst Krievijas iebrukumu, ko tik aizrautīgi cenšas izsaukt pašmāju «ganuzēni»?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...