Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses
Rūta10.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu vai arī pircēju intereses vairošanai par I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu iegādi izmanto Baiļu triloģijas popularitāti.
Ne viena, ne otra situācija nemaina faktu, ka šāda veida ordeņus tirgo, bet Ordeņu kapitulam, Valsts prezidenta kancelejai un Kultūras ministrijai par to nav ne mazākās intereses. Tirgo un tirgo... Kas mums! Lūk, šāda attieksme ir valsts varas nesēja necienīga!
Un tad, protams, pamatoti uzdot jautājumu, vai tādi, kuriem ir vienalga par ordeņu tirgošanu, ir cienīgi novērtēt katras konkrētās personas devumu Latvijas Republikas labā.
Ja procedūras ir skaidras un pārskatāmas, tad daudz mazāk pamatoti apstrīdēt šo procedūru rezultātā sasniegto rezultātu. Ja procedūras ir neskaidras un ir sajūta, ka viss notiek slepenības gaisotnē, tad pārsteigumi, ar kuriem aplaimo Ordeņu kapituls Latvijas Republikas svarīgākajos valsts svētkos, ir ar rūgtuma piegaršu.
Ja vēl ordenim sekotu iespēja piedalīties valsts ballē, varētu ar izpratni līdzi just tiem, kuru mērķis uz valsts rēķina paēst un padejot, un rūgtuma mazināšanai var par spīti uzrīkot savu balli ar daudz labākām uzkodām un ar Labvēlīgo tipu garīgu un fizisku izklaižu cienītājiem.
Bet, ja ordenim neseko nekādi garantēti ielūgumi, tad vai tiešām ir tik daudz "žagatu", kam par varītēm ir jālīdzinās Ziemassvētku eglītei un kam nav iztēles izvēlēties rotas pēc savas gaumes.
Bet tā jau ir... Daži krāj un izvēlas pēc savas rocības, citi piedāvā apsaimniekot atejas kāpās ar cerību, ka tiks bez pūlēm un sviedriem pie sava "dārziņa".
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.