Iesaki rakstu: 
Paldies, VALSTS. Paldies, ka ļaujat mazākiem uzņēmumiem dzīvot. Paldies, ka atbalstāt tos, kas zog, un norājat tos, kas visu grib darīt godīgi.
Paldies par nodokļu sistēmu, kas norok ikvienu, kurš vēlas darīt. Paldies par nodokļu sistēmu, kurā nav drošības un garantijas, ka tas tā būs.
Paldies, ka jums visu vajag UZREIZ, bet paši atbildes dodat mēneša laikā.
Paldies, ka motivējat katru dienu domāt, ka varbūt tomēr jābrauc prom un kāda velna pēc ir jāatbalsta valsts, kas tevi uzskata par zagli un idiotu.
Paldies, ka radāt drošības sajūtu, ka bērniem te būs labi (nebūs, jo nav jau, kur būt, ja nekas nav skaidrs).
Paldies, ka uzspļaujat saviem iedzīvotājiem.
Paldies, ka šantažējat.
Paldies, paldies, paldies.
Tik daudz pēdējos mēnešos ir nācies dzirdēt no mazajiem uzņēmējiem, cik valsts ir netaisna, cik ir nedroši, cik skumji, ka gribas ko darīt, bet nekas nesanāk, jo nevar saprast, vai ir jēga.
Tik daudz sanāk lasīt, kā čakarē mazos, lai tikai gada beigās budžets izskatās skaistāks.
Paldies, valsts, ka kārtējo reizi pierādi, ka tev nevar līdz galam uzticēties.
Es ilgi par šo domāju. Katru reizi, kad satiekos ar kādu, kurš par šo runā, un tie ir galvenokārt mazie uzņēmumi, kuri sabijušies, nesaprot, ko darīt.
Tie ir uzņēmumi, aiz kuru mugurām ir ģimenes, darbinieki ar ģimenēm, kas jāpabaro (kuri neceļo 10 reizes gadā, kuri savējos redz mazāk nekā gribētos un kuri vēl arvien tic labajam), cilvēki, kas varētu būt mūsu nākotne un kas vēl arvien tic, bet sāk šaubīties.
Tāpat kā es. Es esmu nelabojama optimiste, bet ir dienas, kurās man gribas pateikt nafig. Tieši tā, nafig. Skumīgi.
Pašai savā un daudzu citu vārdā, kuri cīnās ar labu ideju, bet nespēj to īstenot, jo tevi vispirms nodīrās pliku un tikai tad ļaus darīt kaut ko. Tad, kad tev jau būs zudušas visas cerības.
Jo kas tad ir tas, kurš ir mazāks. Nekas. Tā mēs tālu netiksim. Netiksim. Nekad.
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
