Iesaki rakstu: 
Sakrājušies vairāki jautājumi un lietas, uz kurām ir jāatbild. Pirmkārt, kāpēc Latvija, līdzīgi kā daudzas valstis, repatriē savus valstspiederīgos, jo viņiem esot jāpaliek tur, kur iestrēguši, daudzi ignorējuši ceļojumu brīdinājumus utt.
Vispirms nevaram visus vērtēt pēc vienas mērauklas, jo repatriantu vidū ir gan studenti, gan tie, kas bija izbraukuši vēl pirms brīdinājumiem. Šobrīd daudzi nevar nogaidīt līdz ārkārtējās situācijas beigām, jo pasaulē tiek ieviesti drastiski pasākumi, slēgta satiksme, viesnīcas, izglītības iestādes. Dažiem vienkārši nav, kur palikt. Mēs nezinām, cik ilgi pandēmijas ierobežošanas pasākumi ilgs, tāpēc saprotu tos, kas vēlas nonākt mājās. Palīdzēsim šodien, skaidrosimies rīt.
Latvijas Satversmes 98.pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā.” Mēs šobrīd cenšamies palīdzēt visiem, kas ir Latvijas valsts aizsardzībā.
Arī cilvēkiem atgriežoties, atbildīgie dienesti anketē, informē un noņem analīzes tiem, kam nepieciešams, cenšas sekot līdzi repatriantu gaitām. Ļoti daudz nosaka arī pašu cilvēku apzinīgums un mūsu kā sabiedrības vērīgums, gan skaidrojot, gan arī informējot varasiestādes par pārkāpumiem. Valstij ir pienākums rūpēties par saviem piederīgajiem, bet mums visiem arī ir jārūpējas pašiem par savu un līdzcilvēku veselību.
Otrkārt, daudzi uzdod jautājumus, vai varat garantēt, ka mans ceļojums notiks 15.vai 20.aprīlī, vai vēl kaut kad. Nē, nevaram, jo nezinām, cik sekmīgi noritēs vīrusa ierobežošana Latvijā, Eiropā un pasaulē.
Treškārt, ja jūs ceļojat kopā ar ģimeni un jūsu laulātais ir ārvalsts pilsonis (attiecīgi ir oficiāli noformēti dokumenti), bet viņam nav pastāvīgas uzturēšanās atļauja, tad uz jums attiecas Ministru kabineta rīkojumā par ārkārtas situācijas izsludināšanu noteiktais: “4.20. atļaut... personām, kas ierodas Latvijā humānu apsvērumu dēļ... ieceļot Latvijas Republikā un izceļot no Latvijas Republikas caur šā rīkojuma 4.17. apakšpunktā minētajām robežšķērsošanas vietām.” Ģimenes netiks šķirtas. Neskaidrību gadījumā sazinieties ar mūsu kolēģiem Konsulārajā departamentā vai vēstniecībās.
Ceturtkārt, daudzi sūdzas, ka esam snieguši pretrunīgu informāciju vai arī noteikumi mainās. Diemžēl tas bieži nav no mums atkarīgs, valstis un aviokompānijas savus lēmumus maina ļoti bieži, tāpēc arī mēs ne vienmēr varam laicīgi reaģēt.
Piektkārt, kas notiks pēc 27. marta? Tik apjomīga repatriācijas operācija vairs nenotiks, bet mēs apzināmies, ka ne visi daudzo ierobežojumu un liegumu dēļ paspēs atgriezties. Mēs skatīsimies, kā jums palīdzēt individuāli, un meklēsim risinājumus.
Nobeigumā liels paldies maniem kolēģiem ministrijā un vēstniecībās, citās valsts iestādēs par darbu! Liels paldies jums visiem par sapratni! Turpinām strādāt!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
