Iesaki rakstu: 
Paldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa.
Tam gan liedz noticēt daudzās tekstā sastopamās insinuācijas, viltotās cēloņsakarības un atklāti meli. Tāpēc publikāciju uzskatu par tradicionālu priekšvēlēšanu žanra paraugu, kad jautājumi tiek uzdoti ne jau tāpēc, ka autoram būtu kāda interese saņemt uz tiem atbildes.
Taču par vienu no publikācijā skartajām tēmām gribu izmantot iespēju izteikties. Galvenokārt tāpēc, ka šo jautājumu uzdod ne tikai anonīmi ķengātāji, bet arī politikā adekvāti cilvēki – gan “Saskaņas” atbalstītāji, gan oponenti. Runa ir par mūsu partijas līgumu ar partiju “Vienotā Krievija”.
Nez vai pagātnes notikumus ir objektīvi mērīt ar šodienas pieredzes mērauklu. Laikā, kad “Saskaņa” slēdza minēto vienošanos, politiķi visa Eiropā un pasaulē cerēja uz labāku Krieviju un vēlējās to panākt, sadarbojoties ar šo valsti. Un tas notika arī pēc pirmajiem agresijas simptomiem – 2008.gada militārā konflikta Gruzijā. Te varētu atgādināt gan Krievijas – NATO samitu Lisabonā, gan mū pašu politiķu viedokļus par tuvināšanos ar Krieviju. Atļaušos dažus citātus.
“Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālā vizīte Krievijā nebūs kaut kā beigas, bet gan normālu attiecību sākums.” Edgars Rinkēvičs, 2010.g.
"Es sagaidīju un arī saņēmu labu novērtējumu gan no prezidenta Medvedeva, gan no Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, gan no vienkāršiem kara veterāniem. Tas bija veids, kā tuvināt cilvēkus, un tas ir izdevies, tas bija veids, kā tuvināt un uzlabot Latvijas un Krievijas attiecības, un tas ir izdevies." Valdis Zatlers, 2010.g.
"Latvijas un Krievijas sadarbība ekonomikā ir sekmīga. Mums ir vēl daudz iespēju sadarbību uzlabot. Nozīmīgākais potenciāls ir tādās jomās kā tirdzniecība, transports, būvniecība un enerģētika.” A.Kampars (2010.g.)
"Rinkēvičs pauda gandarījumu par to, ka kopumā abu valstu attiecībās pašreiz valda konstruktīva un pragmatiska gaisotne. Arī Lavrovs konstatēja starpvalstu attiecību klimata uzlabošanos un savstarpējās ekonomiskās sadarbības pieaugumu un pauda gatavību šo pozitīvo tendenci turpināt."(2011.g.)
Šie izteikumi labi raksturo to cerīgo “atkušņa” gaisotni, kas tolaik valdīja Latvijas politikā. Un tieši to – attiecību normalizēšanu ar nozīmīgu kaimiņvalsti - starppartiju sadarbības līmenī centās panākt “Saskaņa”.
Kad kļuva skaidrs, ka šīm cerībām nav pamata, “Saskaņa” vienpusēji atteicās no sadarbības līguma ar “Vienoto Krieviju”, kas tika publiski paziņots.
Ja šī līguma dēļ “Saskaņa” tiek dēvēta par “prokremlisku”, tad šo apzīmējumu vēlamies dalīt arī ar tālaika Latvijas, Eiropas un ASV valstu vadībām un politisko eliti.
* SDP "Saskaņa" valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
