Iesaki rakstu: 
Pēc valdības sarunu atšifrējuma publicēšanas fakts, ka šie politikāņi vēl ir savos amatos, ir apkaunojums demokrātijai.
Metodes, ar kādām viņi turas pie varas, un tādu noderīgo idiotu kā Fūrmanis vai Skride, kas kūda un rīda mediķus savā starpā, iesaistīšana savās netīrajās spēlēs izsauc vienkārši riebumu.
No otras puses šis ir laiks, kad maskas krīt - arogance un egoisms Latvijas politiskajā galmā ir sasniedzis kulmināciju. Vai ir kur vēl tiekties? Pavļuts, Kariņš un pārējie līdzskrējēji uzskatāmi pierāda, ka ir. Un, tā kā visi šo mierīgi piecieš, tad patiešām ir.
Decembrī būs pirmie rēķini ar jaunajām elektrības un gāzes cenām, janvārī tam visam pievienosies produktu un pakalpojumu cenu kāpums. Dažādi neloģiskie ierobežojumi, kas tiek ieviesti dažādu krāsu koridoros, turpina graut valsti arī ekonomiski.
Krīze turpinās attīstīties aritmētiskā progresijā gan ekonomikā, gan sabiedrības pārvaldībā.
Nevakcinētos visā vainot, protams, varēs, bet tam nu pat šaurpieru trustscienceriem būs grūti noticēt, tā ka atliek cerēt uz kāda jauna ienaidnieka tēla rašanos.
Pavasaris ir tuvu vai tālu atkarībā no pacietības līmeņa. Kāds tas ir jums?
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.