Pieaug slēgto tirgotāju skaits, jāglābj nozare
Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents14.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nozare turpina darboties sarežģīta regulējuma apstākļos. Atbalstu saņem regulāri apturēto uzņēmumu darbinieki, turpinās pieteikšanās uz apgrozāmo līdzekļu pabalstiem, ar nepacietību tiek gaidīts lēmums par nomas maksas atbalsta piešķiršanu. Vienlaikus pieaug pircēju neapmierinātība ar sortimenta ierobežojumiem un valdības sadārdzināto aizliegto preču iegādes procedūru. Savukārt, uzņēmēji neapmierināti ar preču krājumu iesaldēšanu un aizliegumu nopelnīt tirdzniecības vietu saglabāšanai (komunālie maksājumi, noma).
Turpinoties ierobežojumiem preču tirdzniecības sortimentā un pagarinoties ēdināšanas un skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegumam, krītas uzņēmēju ilgstspējas iespējas. Sākot no oktobra, samazinās mazumtirgotāju skaits, katru mēnesi kritumam dubultojoties pret iepriekšējo. Savukārt ēdinātāju skaita kritums četrkāršojas ik mēnesi. Pakalpojumu, tai skaitā skaistumkopšanas, uzņēmumu skaits samazinās vienmērīgi, kas, iespējams, skaidrojams ar vienkāršāku iespēju sniegt pakalpojumus privāti.
Šobrīd nozare redz būtiskas izmaiņas COVID apkarošanā Latvijā. Pirmkārt, izveidots štābs vakcinācijai, un piedāvājam nozares atbalstu vakcinācijas popularizēšanā, vienlaikus aicinot ieplānot pēc iespējas ātrāk iespējas vakcinēt pārdevējus, kuri ikdienā tiekas ar lielu apmeklētāju skaitu. Otrkārt, būtiski samazinājies saslimušo skaits. Tāpēc aicinām valdību pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par preču sortimenta ierobežojumu atcelšanu darba dienās. Vienlaikus atbalstām skolēnu brīvdienu pagarināšanu un aicinām palielināt sodus par privāto ballīšu organizēšanu.
Atgādinām, ka Latvijā ir ieviesti ierobežojumi tirdzniecībā pretēji citām ES dalībvalstīm, kur saslimstība ir līdzīga mums (Igaunija) vai divreiz augstāka (Francija, Polija, Zviedrija).
Demokrātijas ierobežošanas apstākļos aicinām atjaunot dialogu ar sociālajiem partneriem un nozares ekspertu viedokļu uzklausīšanu. Jāaptur tendence uz arvien lielāku administratīvi birokrātiskā regulējuma ieviešanu un brīvprātības ierobežošanu. Tā piemēram, jāatceļ prasība aizletes tirdzniecībā ieviest obligātu groziņu lietošanu pircējiem. Nav pieļaujama tehnisko prasību noteikšana pircēju skaita fiksēšanai, pie kam jāsaprot, ka šādu dārgu ierīču (virs 1000 eiro uz katru ieeju/izeju) uzstādīšana ir īstermiņa pasākums un lieka investīcija. Līdzīgi kategoriski iebilstam pret pircēju kustības (atļautā skaita un distancēšanās noteikumu ietvarā) regulēšanas un videofiksācijas prasību tirdzniecības objekta iekšienē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
