Policistiem par cilvēka apturēšanu bez pamatojuma minēšanas ierosina izteikt tikai simboliskus norādījumus
Lato Lapsa02.10.2019.
Komentāri (3)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas Iekšējās kontroles birojs ir pabeidzis pārbaudi par gadījumu, kad kāda cilvēka interese par dienesta automašīnās guļošiem policistiem viņam beidzās ar apturēšanu, personas datu pārbaudi un mutiskiem brīdinājumiem. Taču virknei policijas darbinieku – no kārtībnieka līdz pat diviem pulkvežleitnantiem – saistībā ar šo atgadījumu ir ierosināts tikai izteikt simboliskus norādījumus.
Kā aprakstīts Kurzemes iedzīvotāja Vidmanta Baltavičus iesniegumā Valsts policijai (VP), viņš šā gada 22. marta vakarā devies pie vecākiem aizņemties autobusu, lai pārvestu mēbeles. Pēc to pārvešanas atpakaļceļā pie vecākiem ap plkst.01:30 naktī ieraudzījis stāvam transportlīdzekli uz grunts seguma.
Tālākā V. Baltavičus rīcība policijas Iekšējās kontroles biroja (IKB) atzinumā aprakstīta šādi: „Samainījis autobusu, devies mājās. Atpakaļceļā ievērojis, ka transportlīdzeklis stāvējis nekustīgs, V. Baltavičus nav uzdrošinājies pieiet, jo nav bijusi gaismu atstarojošā veste. Aizbraucis mājās, aizgājis līdz uzpildes stacijai nopirkt vesti.
Ejot pāri stāvlaukumam, ieraudzījis trafarētu mikroautobusu, kurš, viņaprāt, bija pārkāpis kādu no ceļu satiksmes noteikumiem. Pieejot tuvāk un ielūkojoties transportlīdzeklī, ieraudzījis tur guļam policistus, kuri darba laikā guļ. V. Baltavičus nofilmējis redzēto un piezvanījis uz Liepājas policijas dežūrdaļu, centies noskaidrot, vai transportlīdzeklis nepārkāpj Ceļu satiksmes noteikumu prasības.
Policistus atstājis guļot un devies ārpus Liepājas, lai noskaidrotu, kas notiek ar transportlīdzekli Škoda, kura stāvēja netālu no šosejas ceļa malā. V. Baltavičus nolicis savu transportlīdzekli netālu stāvlaukumā, uzvilcis vesti un devies apskatīt. Aizgājis un redzējis, ka šajā ekipāžā esošie policisti arī guļ. Redzēto nofilmējis. Ar telefona spilgto gaismu piecēlis vienu no viņiem, sasveicinājies un devies prom.”
Taču ar to ieinteresētā iedzīvotāja piedzīvojumi tikai sākušies, - jau pēc dažām minūtēm policijas darbinieki viņu apturējuši, lai noskaidrotu viņa personību, bet nav minējuši, kāds ir apturēšanas iemesls, pārbaudījuši viņa datus un tos pierakstījuši. Policijas darbinieki arī jautājuši, ko V.Baltavičus ir nofilmējis, un viņu mutiski brīdinājuši, ka publicēt šo video nedrīkstot, jo atklāšot viņu darba metodes.
Pēc šīs sarunas V. Baltavičum ļauts doties prom, taču arī ar to piedzīvojumi nav beigušies. „V. Baltavičus ir informēts no Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas darbiniekiem, ka par šāda video nosūtīšanu VP, iespējams, tiks vērtētas pretlikumīgas darbības pret V. Baltavičus un viņa mantu, piemēram, dzīvesvietas vai transportlīdzekļa pārmeklēšana un tajos atrasta munīcija (patrona), pārmeklēšanas rezultātā atrasts balts pulveris (narkotiskās vielas), un citas iespējas,” minēts IKB atzinumā.
Tomēr V. Baltavičus saņēmis tiesībsarga atzinumu, ka, ja video arī nonāk publiskajā telpā, viņš „nebūs neko pārkāpis, jo minētais ir sabiedrības interesēs, kur amatpersona darba laikā guļ”, un ar sūdzību par policijas darbinieku rīcību vērsies Valsts policijā.
Kā izriet no IKB atzinuma, automašīnās guļam fiksētie policijas darbinieki pārbaudes veicējiem skaidrojuši, ka… patiesībā viņi esot tikai izlikušies par aizmigušiem: „Ap plkst. 03:10 viņi ievēroja, ka pie kafejnīcas piebrauc vieglais transportlīdzeklis un pēc neilga laika nāca persona uz viņu transportlīdzekļa pusi, ģērbusies gaismu atstarojošā vestē un rokā kabatas lukturītis, kurš izstaro gaismu.
A. Štībelis un I. Burkēvics nolēmuši, ka ir ievēroti un ka minētā persona nāk pārbaudīt, kas tur stāv uz ceļa. Policijas darbinieki nolēmuši, ka izliksies, ka guļ, bet caur pusatvērtiem acu plakstiņiem vērojuši notiekošo, minētā persona piegājusi pie dienesta transportlīdzekļa aizmugures, bet tad pienācis vadītāja pusē un spīdinājis salonā gaismu un filmējis.”
Šī rīcība policijas darbiniekiem šķitusi aizdomīga, un viņi nezināmu iemeslu dēļ gan ne uzreiz, bet tikai pēc dažām minūtēm interesentu apturējuši, lai „noskaidrotu viņa rīcības motīvus, kā arī viņa personību, jo diennakts laiks un personas rīcība radīja aizdomas vai personai doma nav izdarīt kādu noziedzīgu nodarījumu”.
Policisti, kas nemaz neesot gulējuši sava darba laikā, IKB arī skaidrojuši, ka „Priekules novadā bija izdarītas divas lauksaimniecības ķimikāliju zādzības un, tā kā pa ceļu, kur viņi atradās var izbraukt uz Priekules novadu, pastāvēja varbūtība, ka kāds pārbauda, kas par transportlīdzekli atrodas uz ceļa, jo minētā laikā parasti cilvēki guļ, nevis staigā un skatās transportlīdzekļu salonos, kas tur atrodas”.
IKB pārbaudē gan secināts, ka Valsts policijas amatpersonas pēc paredzētās atpūtas plkst.02:30 tiešām nebija atgriezušās dislokācijā norādītajā maršrutā, bet gan „turpinājušas atpūtu pie veikala Supernetto”, taču pēc pamodināšanas tām bijušas tiesības V. Baltaviču apstādināt un pārbaudīt viņa personas datus, jo viņa rīcība, spīdinot lukturi salonā un veicot filmēšanu, varējusi radīt aizdomas par plānotu likumpārkāpumu izdarīšanu.
Tomēr IKB skaidri un nepārprotami atzinis – aizturot cilvēku, policijas darbiniekiem „jāspēj pamatot, kādēļ viņi lūdz V. Baltavičus nosaukt personas datus, par ko viņiem veiktās pārbaudes ietvaros nepieciešams norādīt, ka, ierobežojot personas brīvu pārvietošanos, jāspēj pamatot, kādēļ ierobežojums tiek prasīts”.
Tāpat IKB arī atzinis, ka tā vietā, lai objektīvi izskatītu V. Baltavičus sūdzības, policijas Kurzemes reģiona pārvaldes nodaļas vadītājs, pulkvežleitnants Sandis Kočetkovs uz tām nav sniedzis pilnīgu un vispusīgu atbildi, savukārt pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks Gints Ešenvalds jautājumā nav iedziļinājies.
Tomēr neko vairāk kā simboliskus „norādījumus” policijas darbinieki IKB skatījumā nav pelnījuši. Patruļdienesta darbiniekiem norādīts, ka „savi amata pienākumi jāveic saskaņā ar norīkojuma izvietojuma grafiku attiecīgajam periodam” un ka, „ierobežojot personas brīvu pārvietošanos, jāspēj izskaidrot savas rīcības pamatotība”.
Savukārt abiem pulkvežleitnantiem ieteikts norādīt „stingri ievērot normatīvo aktu nosacījumus, kas reglamentē iedzīvotāju sūdzību/iesniegumu izskatīšanu un korektu atbildēšanu uz tiem”.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
