Prokremliska ukraiņu deputāta iemešana miskastē – apdraudējums Latvijas Republikas valsts iekārtai?
N. Andersons13.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tauta Ukrainā met miskastēs prokremliskus deputātus un filmē procesu, bet kāds mūsu bāleliņš to uzskata par “apdraudējumu Latvijas Republikas valsts iekārtai”. Nē, tas nav joks. Jūrmalas policijas izskatītais iesniegums par uzņēmējas un bijušās Saeimas deputātes Lindas Liepiņas pārpublicēto ziņu raidījuma video no Ukrainas, pēc kura sākta policijas resoriskā pārbaude, liek jautāt: vai tiešām pie mums iestājies Kremļa režīms, kur rosina izmeklēšanas pret iedzīvotājiem par linku un video pārpostēšanu?
L. Liepiņa bija pārpublicējusi video no Ukrainas, kurā apkopoti lielākā Ukrainas TV kanāla “1+1” ziņu dienesta TCH kadri no 2014. gada pavasara, kad pēc Eiromaidana revolūcijas uzvaras sākās pretkorupcijas normu pieņemšana un valsts amatpersonu lustrācija pret korupcijas pazīmēm.
Tā kā lustrācijas process noritēja lēnāk, nekā bija cerēts, tad pilsoņi veica paši savu “tautas lustrāciju”, kas izpaudās kā korumpētu amatpersonu, tautas nodevēju vai atklātu Kremļa līdzskrējēju noķeršana un publiska iemešana atkritumu konteinerā, dažreiz vēl aplejot “lustrējamos” ar briljantzaļo vai sametot pa virsu konteinerā riepas.
Video redzams, kā šāds liktenis piemeklē prokremliskās Reģionu partijas deputātu Žuravski un citus politiķus, savukārt kādam pašvaldības deputātam, kurš slēpjas pašvaldības ēkā un neiet ārā uz ielas pie mītiņotājiem, tiek uzmaukts galvā papīrgrozs. Citā gadījumā mazais 120 litru plastmasas konteiners tiek ienests iekšā kādā no iestādēm, apgriezts otrādi un uzmaukts stāvošam deputātam no galvas līdz kājām.
Tagad Linda Liepiņa ziņo: “Manās mājās ieradās divi policijas darbinieki un mani meklēja. Nebiju mājās, tomēr ziņu par policijas ierašanos saņēmu no kaimiņiem. Saņēmu ļoti pieklājīgu zvanu no policijas darbinieka, kurš man paskaidroja, ka vizītes iemesls esot bijis iesniegums, kurā esot sūdzība par [video]. Pārpublicējot šo video, biju ievietojusi šādu savu tekstu: “Jūs bieži uzdodat jautājumu, ko darīt ar politiķiem nodevējiem. Šeit uzskatāms piemērs, kā tauta rīkojas kādā citā valstī.” Pret mani policija ir uzsākusi resorisko pārbaudi, lai iespējams uzsāktu pret mani lietu pēc Krimināllikuma 80., 81. un 86. pantiem. Šie Krimināllikuma panti ir noziegumi pret Latvijas Republiku, valsts iekārtu, suverenitāti un neatkarību, viens pants par uzbrukumu deputātam… Sirsnīgi.”
Kā rāda ekrānšāviņš, Jūrmalas policijas iecirknī no kāda K. Kirša 2. augustā esot saņemts iesniegums, kurā šī persona sūdzas par L. Liepiņas pārpostēto video “ar acīmredzamo aicinājumu, kurš ir vērsts pret valstisko neatkarību un lēmējinstitūcijās ievēlētiem cilvēkiem”.
Faktiski “tautas lustrāciju” Ukrainā veica nevis valstisko neatkarību apdraudoši, bet tieši to pārstāvoši iedzīvotāju aktīvisti, kuri valkāja višivankas, brīvprātīgo bataljonu formastērpus vai T-kreklus ar Ukrainas ģerboņa simbolu — trijzobi, vienlaikus pavadot korumpantu mešanu miskastēs ar tradicionālo patriotisko saukli “Slava Ukrainai — varoņiem slava!”
Savukārt miskastēs samestie bija korupcijā pieķerti Viktora Janukoviča (uz to brīdi jau aizbēgušā prokremliskā prezidenta) vadītās Reģionu partijas un tobrīd vēl nelikvidētās Komunistiskās partijas deputāti. Vēlāk viņi, izlīduši no miskastēm, pārdēvējās par “Oppobloku” un “OPZŽ”, taču putinisko politisko nostāju saglabājuši līdz pat šim laikam, tāpēc ar katru gadu zaudē vēl atlikušos nedaudzos elektorāta procentus un šobrīd vēlēšanās cīnās vairs ne par uzvaru, bet par 5% barjeras pārvarēšanu.
Līdz ar to šāda video pārpublicēšanā nevar saskatīt Krimināllikuma 80., 81. un 86. pantu pārkāpumu par “noziegumiem pret valsts iekārtu, suverenitāti un neatkarību, par uzbrukumu deputātam”, tieši otrādi — ziņu videomateriālos iemūžinātas pilsoniskās akcijas pret tādiem deputātiem, kuri paši ir bijuši noskaņoti pret savas valsts demokrātisko valsts iekārtu, suverenitāti un neatkarību.
Jāpiezīmē, ka L. Liepiņas ieteiktais video liecina par zināmu pašironiju, ņemot vērā, ka viņa pati bijusi ievēlēta Saeimā, taču mandātu nolikusi. Toties K. Kirša iesniegums un uz tā pamata uzsāktā resoriskā pārbaude Jūrmalas policijā atgādina regulāros ziņojumus no Krievijas, kur soctīklu lietotājiem tiek piespriesti sodi par ziņu materiālu un viedokļu ieteikšanu un pārpostēšanu.
Savukārt ukraiņu aktīvistiem, metot deputātus miskastēs, acīmredzot vajadzēja pievienot klāt paskaidrojumu — “no politicians were actually harmed while making this video”.
Video: https://www.facebook.com/100040784289318/videos/961707687955210
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
