Iesaki rakstu: 
Esmu ievērojis, ka pēc potes pret kroņa vīrusu saņemšanas daži injicētie paliek dīvaini. Līdzīgos novērojumos dalās daudzi cilvēki. Vēl vakar viņu tuvinieks vai draugs bija jēdzīgs sarunu biedrs, bet pēc saduršanas prātiņā kaut kas sagājis šķērsām. Dažs labs pat tapis par potēšanas sludinātāju.
Interesanti, ka ASV saņemtas vairāk nekā 100 000 sūdzības par psihiska rakstura blaknēm. Ražotāji, protams, rausta plecus – sagadīšanās. Pieļauju, ka injekcijās ir vielas, par kuru iedarbību mēs neko nezinām. Taču jau šobrīd zināmais raisa satraukumu.
M.D. Čārlzs Hofe (Charles Hoffe), veicot D-dimēra testus pacientiem pēc mRNS potēm, 62% no viņiem diagnosticē trombozi. “Glābējinjekciju” dēļ tiek aizsprostoti tūkstošiem sīku kapilāru. Nokļūstot smadzenēs, asins recekļi neatgriezeniski sabojā audus. Tas var novest gan pie insulta, gan pie kognitīvo funkciju traucējumiem.
Līdztekus jāņem vērā ļaužu psihes īpatnības. Mēs visi zinām, ka nomirsim, taču ikdienā pilnvērtīgai dzīvei izslēdzam domas par nāvi vai paļaujamies uz Dievu. Potētājiem ir grūti pieņemt, ka, lai saglabātu daudz maz pienācīgu dzīves veidu, viņi visticamāk ir krietni samazinājuši savu mūžu. Knapi uzelpojuši, ka pagaidām vismaz īstermiņā ir paveicies izsprukt no kaulainās, sertificētie uzzina, ka eksekūcija būs regulāra līdz kapa malai.
Lai nekristu kaunā, ir jāizdomā leģenda, ka uz adatas uzsēdinātais ir nevis varmāku piesmiets un izmisumā novests bezspēcīgs vergs, bet normāls zinātnei ticošs patriots. Ja kāds paziņa tomēr drīz pēc potes aiziet pa “skuju taku”, tad var ļaut sevi suģestēt, ka varbūt injekcijas nav pie vainas vai arī – nelaime vien konkrētā indivīda fizisko īpatnību dēļ. Tā ir psiholoģiska norobežošanās no realitātes.
Visbeidzot savu dara domāšanas veids, ka, nokļūstot ķezā, jāievelk tajā arī tuvākais. Kopā jautrāk iet pa burbuli.
P.S. Jaunā normāluma aksiomas.
Es ticu zinātnei!
Farmaceitiskie karteļi rūpējas par manu veselību.
Ja valdība saka, tad jāpotējas!
Man atņem darbu un nolemj bada nāvei, lai izglābtu!
Kovidslimniekiem nedod ivermektīnu un hidroksihlorokvīnu, jo šie preparāti ir bīstamāki par nāvi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
