Vai "Latvijas autoceļu uzturētāja" vadītāja pēkšņā nomaiņa ir pēdu slēpšana, un kas vēl viņiem slēpjams no sabiedrības?
Ceļu būves speciālisti15.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Raita Nešpora nomaiņa ar Vilni Vitkovski valsts uzņēmuma "Latvijas autoceļu uzturētājs" vadībā pēc tam, kad mediji ziņoja par shēmām ar Baltkrievijas sāls iepirkšanu ceļu kaisīšanai pavasarī un vasarā (!), rada aizdomas, ka tieši tagad shēmu maisam gals būs vaļā. Ko vēl viņi jums nestāsta?
VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) valdē septembra sākumā notikušas būtiskas izmaiņas — Raitis Nešpors (menedžeris no ZZS vadības uzņēmumiem) no LAU valdes priekšsēdētaja posteņa atkāpās, bet viņa vietā stājies Vilnis Vitkovskis (menedžeris no ZZS vadības uzņēmumiem, kas iepriekš bijis ne tikai LAU valdes loceklis, bet arī Liepājas vicemērs no ZZS, kā arī partiju dāsns ziedotājs ap EUR 14 500 apmērā). Šādas izmaiņas notika pēc publiskajā telpā un Saeimā atklātajām tehniskās sāls "vasaras vētrām" un citiem īpatnējiem ceļu uzturēšanas materiālu iepirkumiem.
Skat.:
Pēc daudzajām publikācijām šīs LAU izdarības interesi izraisīja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai, kura, cerams, spēs uzdot objektīvi noauditēt LAU un šī valsts uzņēmuma publiskos iepirkumus un attiecīgo līgumu izpildi laika periodā no 2017. gada 24. novembra, kad LAU valdē darbu uzsāka Raitis Nešpors un Vilnis Vitkovskis. Pēdējā atbildībā visu šo periodu bija publiskie iepirkumi, jo pēc skandāla ar daudzmiljonu šķembu iepirkumu 2017. gadā atkāpās iepriekšējā LAU valde, bet ne uzņēmuma padome.
Kā visos valsts uzņēmumos, LAU jābūt savai iekšējā audita daļa, un tā pakļauta valsts uzņēmuma padomei un kapitāldaļu turētājiem, nevis valdei. Parasti šādi iekšējie auditori nav neatkarīgi un, saprotams, pilda padomes norādītos uzdevumus, nelienot iekšā daudzmiljonu iepirkumu un līgumu izpildes izvērtēšanā, jo "nespļaus jau tajā akā, no kuras dzer", bet labā ierēdniecības un birokrātijas līmenī (dažreiz piesaucot pat zinātniskos darbus) noargumentē veiktos auditus un vadības konsultācijas vajadzīgā gaismā, dažreiz citus darbiniekus "uztaisot par grēkāžiem", ja vajadzīgs kāds pamatojums vadības (padomes un valdes) "pareizajai" darbībai.
Atturīgie valsts pārstāvju komentāri pēc R. Nešpora nomaiņas ar V. Vitkovski ("... pateicoties valdes līdzšinējam darbam, kopīgajiem lēmumiem, līdzatbildībai un profesionalitātei, ir panākta uzņēmuma attīstība...") liek secināt, ka arī pēc publikācijām masu medijos par dažādām shēmām LAU padomei nav radusies interese LAU iekšējai audita daļai likt auditēt visus "īpatnējos" iepirkumus. Šodien tāpēc vairāk par tiem faktiem, kas vēl nav bijuši publiskot līdz šim.
Skat.:
Un:
Sadala iepirkumus?
1. Izstrādātie nolikumi ceļu remonta un greiderēšanas tehnikas iepirkumos, tai skaitā arī daudzmiljonu apmēros, šajos trīs gados aizdomīgi labi padevušies "apguvei" ar Jelgavas mēru (arī ZZS) saistītam uzņēmumam — A/S FERRUS (par dažiem FERRUS īpatnējiem "vingrojumiem" citos iepirkumos jau stāstīja LSM — https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/knab-vertes-cik-likumigi-ravins-pilsetas-autobusus-perk-no-sava-dela.a284550 );
2. Publiski pieejamā un izskanējusī informācija ļauj uzdot jautājumu: vai nav tā, ka LAU valde (ar iespējamu padomes atbalstu) ir veikusi daudzas sarunu procedūras ar "iesildītiem" juridisko ārpakalpojumu sniedzējiem par dažādos etapos sadalītiem juridiskiem pakalpojumiem, lai varētu, iespējams, izvairīties no publiskā iepirkuma izsludināšanas? Neskatoties uz to, ka LAU administrācijas departamentos vai nodaļās ir savi juristi, kam darba pienākumos ietilpst šo pašu pienākumu veikšana;
3. Vairākkārtīgi pārstrīdētā iepirkuma VAS LAU 2019/31_AK "Caurteku un to elementu iegāde" — sk. https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/20445 — noslēgtās vienošanās izpildes laikā LAU, pēc nejauši dzirdētās informācijas no LAU darbiniekiem Latgalē (informācija viegli pārbaudāma, jo atbilstošie dokumenti (ziņojumi, pārbaužu akti, sarakstes, akti) vēl ir pieejami LAU administrācijā), pieņēmis no piegādātāja, arī samaksājis un iebūvējis valsts autoceļos caurtekas no neatbilstošām, nekvalitatīvām polimēra caurulēm.
Līdz ar to par šo pēdējo punktu mazliet detalizētāk un "slapjāk."
Par Eiropas naudu ceļu būvei nonākuši krāmi?
Kā atceramies, 2017. augustā, septembrī un oktobrī Latvija piedzīvoja spēcīgas lietavas, kas īpašu postu nodarīja Latgalē. Plūdi izpostīja ražu, applūdināja laukus un pie reizes radīja plašus postījumus ūdenstecēm, drenāžas sistēmai, ar to saistītajām ūdens attīrīšanas iekārtām, kā arī ceļiem un dzelzceļa uzbērumiem. Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja 17,73 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai 2017. gada vasaras un rudens plūdu radīto zaudējumu novēršanai no ES Solidaritātes fonda. Līdzekļi attiecīgi bija paredzēti svarīgākās infrastruktūras atjaunošanai, ārkārtas pasākumu un attīrīšanas darbību izmaksu segšanai. Daļu no šīs nodokļu maksātāju naudas (šoreiz no ES) ieguva arī LAU bezkonkursa kārtībā, t.i. 2019. gada 6. jūnijā tika noslēgts līgums starp Satiksmes ministriju, Zemkopības ministriju un Lauku atbalsta dienestu par valsts autoceļu ūdens atvades sistēmu atjaunošanu, bojājumu novēršanu un nostiprināšanu (SM Nr. SM2019-20, ZM Nr. 2019/66) par 4 miljoniem eiro. Satiksmes ministrija to deleģēja darbu izpildītājam VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" — tātad valstij piederošam uzņēmumam.
Šī plūdu seku novēršanas līguma izpildei LAU bija jāveic liela apjoma (vairāki kilometri kopgarumā) dažādu diametru caurteku izbūve un maiņa no polimēra caurulēm. LAU polimēra caurules iepirka iepirkuma VAS LAU 2019/31_AK "Caurteku un to elementu iegāde" noslēgtās vienošanās ietvaros no diviem piegādātājiem — SIA ViaCon Latvija un SIA OK BŪVMATERIĀLI.
Par viena piegādātāja piedāvāto atsevišķu diametru polimēra cauruļu iespējamo neatbilstību prasībām komisijas locekļiem (LAU darbiniekiem un ceļubūves meistariem) esot bijušas aizdomas jau iepirkuma procesa gaitā, izvērtējot LAU nolikumā prasītos šī piegādātāja piestādītos dokumentus (sk. https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/20445 noslēguma ziņojumu: ne visi ir bijuši "par"). Pēc publiski pieejamās informācijas, esot bijušas vairākas pārsūdzības, arī tiesa, kurās, iespējams, pēc valdes locekļu spiediena LAU pārstāvošās personas iepirkuma pārsūdzības sēdēs ir atteikušās no nolikuma tehniskajā specifikācijā prasītās dokumentācijas piestādīšanas nepieciešamības no visiem pretendentiem vienādi.
Rezultātā tika noslēgta vienošanās ar diviem piegādātājiem, tai skaitā ar nepilnīgo dokumentu iesniedzēju (polimēra caurules no dažādām rūpnīcām). Vienošanās izpildes laikā dažādu diametru polimēra caurules tika iepirktas no abiem piegādātājiem, kas tika iebūvētas dažādos valsts autoceļos visā Latvijā, visvairāk — plūdu skartajos autoceļos.
Kā dzirdēts, pēc LAU pieredzējušo darbinieku — ceļu meistaru no Latgales — vairākkārtējām sūdzībām un komentāriem par trauslajām polimēra caurulēm, kuras plīst vēl transportēšanas laikā un kuras nedrīkst likt zem asfalta, jo ceļš var iebrukt, pēc ilglaicīgas sarakstes ar LAU administrāciju, pēc ilgstošām debatēm LAU darbinieku un, iespējams, interesentu klātbūtnē (laikam — lai parādītu kādu darbību no LAU valdes puses), tika pieņemts lēmums vest caurules uz kādu testēšanas laboratoriju, lai testēt paraugus no aizdomīgajām caurulēm. "Garo pārdomu" laikā lielākā daļa polimēra cauruļu jau tika iebūvētas valsts autoceļos: testēšanas perioda laikā turpinājās caurteku iebūve. No Lietuvas laboratorijas atsūtītie testēšanas rezultāti esot apstiprinājuši: piegādātās un daudzviet jau iebūvētās polimēru caurules neesot atbilstošas prasībām — ceļu meistariem rajonos ir taisnība.
Tas jums nav nekāds koronavīrusa tests: te patiesība nav svarīga!
Pēc atkārtotiem ziņojumiem par tā paša piegādātāja piegādāto jauno partiju polimēra cauruļu neatbilstību tika noorganizēta vēl viena polimēra cauruļu parauga testēšana. Šoreiz testa iznākums esot bijis atbilstošs, tātad caurules esot kvalitatīvas. Tomēr jau drīz vien izrādījās, ka pārbaudāmo paraugcauruli vest uz laboratoriju "uzticēja" pašam piegādātājam! Tātad paliek jautājums — ko (un vai vispār ko) aizveda. Un, kad ieradās pozitīvie rezultāti, tad izrādījās — testēšanas laboratorija "nezin kāpēc" ir tā pati laboratorija, kuras pakalpojumus izmanto šo cauruļu ražotājs!
Saņemot otrā testa rezultātus, ka testētās polimēra caurules esot atbilstošas prasībām un kvalitatīvas, ceļu remontnieki un būvnieki no LAU valdes puses dzirdējuši komentārus, ka "vajagot tik mācēt strādāt, nevis bojāt LAU mantu." Vai tomēr taisnība tiem, kas esot dzirdējuši: "Nav jau ēkas jumts, caurules zem zemes taču jārok, nekur nepaliks, plūdu sekas likvidēsim un caurules atprečosim"?
Jautājums: vai par šiem (un iepriekšējos rakstos uzskaitītiem) darbiem VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" padome paaugstināja līdzšinējo valdes locekli Vilni Vitkovski par LAU valdes priekšsēdētāju?
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
