Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Piensaimnieku masveidīgos palīgā saucienus, izskatās, neviens vairs īpaši neņem vērā, un tie ir pazuduši no ziņu virsrakstiem. Nozarē nekas īpaši nav uzlabojies, un izdzīvojušie paši cīnās, kā var, un cer, ka kādu dienu atkal viss būs labi un piena iepirkuma cenas būs virs pašizmaksas. No malas tā vien izskatās, ka “Zaļā kursa” arhitektiem situācija ir pa prātam un valdībai tiek ieteikts nogaidīt, kamēr nozare pašregulēsies “dabiskās atlases” ceļā. Klimata glābšanas vārdā tad tiktu automātiski uzlaboti vairāki „Zaļā kursa” stratēģiskie mērķi – samazinās liellopu skaits un to radītās SEG, piesārņojums no kūtsmēsliem, antibiotiku izmantošana u.t.t.. Grētai prieks, un būs, ko ierēdņiem lepni atskaitīties Briselē.

Lauksaimnieku galvenais kapitāls un resurss ir zeme. Jau kopš iepriekšējās piena krīzes laikiem daudzi ir likvidējuši pļavas, ganības un lopus, lai tā vietā nodarbotos ar vieglāku un stabilāku nodarbi – graudkopību. Skatoties, kā attīstās graudkopības nozare, kā ceļas zemes cenas, kā tiek investēts un atbalstīts, tā šķiet laba perspektīva. Zemkopības ministrija un lauksaimniecības organizācijas vēl tikai mudināja nozari attīstīt un paplašināt, jo tā taču ir nozīmīga eksporta nozare, IKP u.t.t.

Pašu graudaudzētāju starpā sīva konkurence pastāv jau sen, un nozare visu laiku strauji paplašinās un attīstās. Sējumu platības palielinās, kopraža arī, ienāk modernas tehnoloģijas, attīstās pārstrāde un loģistika, pakalpojumu un apgādes sektors. It kā kopumā viss labi. Vismaz līdz šim.

Tad sākās pārmaiņas. Jau 2021. gada otrajā pusē (tad vēl it kā kovida ierobežojumu dēļ) strauji sāka celties resursu izmaksas, un radās pat deficīts. Augsto gāzes cenu dēļ pasaulē tika apturētas daudzas minerālmēslu ražotnes, un minerālmēsli kļuva par dārgu deficīta preci. Degvielas cenas pieauga dubultā, darbaspēka trūkums un inflācija spieda celt atalgojumu. Īsumā, kā mēs visi jutām un redzējām, viss kļuva dārgāks. Arī saražotā produkcija.

Tā tas viss sagājās, ka lauksaimniecībā 2022. gada ražai, īpaši ziemājiem, kurus sēja jau no 2021. gada augusta un izejvielas pirka vēl iepriekš, izmaksas bija vēl par vecajām, labajām cenām. Līdzīgi arī ar lopbarības sagatavošanas izmaksām: 2022. gada lopkopībai barības izmaksas pārsvarā bija no iepriekšējā gada. Pagājušā gada februāra notikumi ļoti strauji izmainīja situāciju izejvielu un produkcijas tirgos. Kā mēs labi atceramies, resursi un preces palika vairākas reizes dārgākas. Tirgos valdīja panika un nenoteiktība, prognozes rādīja, ka būs tikai vēl ļaunāk. Rezultātā graudu, piena u.c. produkcijas iepirkuma cenas strauji kāpa un sasniedza iepriekš nepieredzētas virsotnes. Arī ražas 2022. gadā pārsvarā nebija sliktas un situācijā, kad ražas pašizmaksa saglabājās zema, bet produkciju varēja pārdod pat vairāk nekā dubultoti, lauksaimniekiem lielākoties šis bija ļoti veiksmīgs ražas gads.

Tā kā ražas gads noslēdzas ar ražas novākšanu augustā un jaunais ražas gads arī sākas ar ziemāju sēju augustā, tad izdevumi ieguldījumiem pārsvarā ir šī perioda līmenī. Tātad 2022. gada vasarā izejvielas bija līdz šim augstākajā punktā, un tajā tika pirktas izejvielas 2023. gada ražai. Piemēram, minerālmēsli, kuri pārsvarā ir lielākā izmaksu pozīcija, cenā pieauga pat 4 – 5 reizes. Piemēram no vidēji 200 - 300 līdz 1200 eur/t. Līdzīgi arī sēklas un pesticīdi. Degviela, algas, pakalpojumi – viss strauji palika dārgāks. Kopumā viena hektāra apsaimniekošanas izmaksas palielinājās ievērojami, bet līdz ražai vēl jāsagādā visi materiāli pavasara ieguldījumiem.

Tajā laikā, kad bija jāpieņem lēmumi par sējas darbiem un sagādi, produkcijas (graudi, piens) iepirkuma cenas bija virsotnē. Varēja pieņemt, ka tādas tās varētu palikt, jo nekas tobrīd neliecināja, ka tuvākajā laikā kaut kas varētu mainīties, - realizējot saražoto ar tādām cenām, varētu pietiekami pelnīt. Tā arī notika, neskatoties uz dārdzību un deficītu, lauki tika apsēti par pilnu programmu, lopkopji paplašināja ganāmpulkus, peļņa tika investēta jaunās iekārtās, turpināja saasināties konkurence zemes tirgū u.t.t.

Jau agrā rudenī sākās “negaidīta” cenu lejupslīde. Graudu cenas nokritās par apmēram 20 – 30%, kaut gan bija joprojām augstas. Psiholoģiski daudzi zemnieki, kuri vēl nebija pārdevuši produkciju, gaidīja, kad tās atkal pakāpsies. Arī minerālmēslu cenas sāka pazemināties attiecībā pret augstāko punktu. Tas pamudināja zemniekus veikt sagādi pavasara sējai un papildmēslojumam. Līdz gada beigām cenas lēnām turpināja slīdēt uz leju, bet kopējais noskaņojums bija tāds, ka cenas atkal sāks kāpt.

Tuvojoties pavasarim, visas resursu cenas turpināja samazināties – gan degviela, gan gāze, gan elektrība, gan iepirkuma cenas. Graudaudzētājiem tas neko neuzlaboja, jo ieguldījumi bija veikti jau rudenī par maksimālam cenām un izejvielas jau bija iepirktas iepriekš. Graudu cenas nokritās jau līdz pirmskara līmenim un zemāk. Tie kuri nebija pārdevuši veco ražu, vēl sēdēja uz tās un gaidīja, kad cenas beidzot atkal kāps. Citi gaida vēl šodien, audzē parādus, bet cenas tikai krīt, pašizmaksa nekrīt. Vēl arī parādu apkalpošanas izmaksas, kuras iepriekš bija nebūtiskas, tagad būtiski palielinās un sastāda ievērojamu daļu no izmaksām.

Papildus turbulencei tirgos šis gads ir iesācies ar jauno Kopējās Lauksaimniecības Politikas (KLP) periodu ar virkni jaunu, komplicētu un zaļu prasību ievērošanu. It kā kopējā atbalsta summa ir iedota lielāka, bet to saņemt vairs nav tik vienkārši. Respektīvi, ievērojamai daļai lauksaimnieku atbalsta maksājumi samazināsies, jo to saņemšanas nosacījumus nespēs izpildīt vai arī to izpildīšanai būs jāveic papildus ieguldījumi.

Situāciju varētu glābt arī lielas ražas. Rapša ziedēšanas laikā ir iznācis pavērot sējumu kvalitāti daļā Zemgales, Kurzemes un Latgales. Novērots, ka izteikti labu ziemāju lauku šogad ir maz. Pārsvarā sējumi ir ar mazākiem vai lielākiem robiem, pietiek arī izteikti sliktā stāvoklī esošu lauku. Aprīlī lietus bija mazāk par pusi no normas, un līdz šim maijā pārsvarā ir nolijis līdz 10 mm. Nekādus īpašus nokrišņus tuvākajā laikā nesola arī uz priekšu. Jau tagad ir skaidrs, ka rekordražas šogad nebūs, kādam būs labāk, kādam sliktāk, citam pavisam slikti.

Ja šodien, divus mēnešus līdz ražas novākšanai, aprēķinām izmaksas, kuras ir jau ieguldītas šī gada ražai, pieliekam klāt to, kas vēl ir jāiegulda, un izdalām ar vidējo ražu, iegūstam pašizmaksu, kura ir augstāka par šodienas graudu iepirkuma cenām.

Tas nozīmē to, ka, ja graudu iepirkuma cenas būtiski nepieaugs līdz gada beigām, graudaudzētājiem būs jācieš zaudējumi. Cik nopietna būs kopējā situācija nozarē, to jau drīz varēs vērtēt, bet šobrīd lauksaimnieki turpina strādāt un veikt ieguldījumus kārtējai ražai.

Kāda būs valdības un sabiedrības attieksme pret kārtējām zemnieku nedienām? Droši vien tāda pati kā līdz šim – “jāmācās rēķināt, jāveido rezerves, jāapdrošinās”, paši pie visa esat vainīgi. Bet rezultātā, visticamāk, Latvijas lauksaimniekiem būs jāatvadās no sava vērtīgākā resursa – zemes. Kā īpašumā tā nonāks, ja vietējie būs tā novājināti, ka nespēs vairs savā starpā konkurēt? Vispirms jau bankas var paņemt savas ķīlas un izmantot tās pēc saviem ieskatiem, tad nezināmi ārzemju fondi, kuri to vien gaida kā tikt klāt mūsu zemes resursiem. Varbūt pat pastāv kāds plāns, kā mūsu zemi nodot mistiskām korporācijām, kuras varēs īstenot savus zaļos mērķus it kā klimata pārmaiņu mazināšanai un pārtikas kontrolēšanai? Cerams, ka ne un ražas būs labas un cenas būs adekvātas.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...