Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Manuprāt, Latvijas politiskajā attīstībā kāds noteikts attīstības posms ir pagājis vai, varbūt pareizāk, notiek pāreja uz kādu citu posmu, kas iezīmējas ar mūsu pašreizējās politiskās sistēmas krīzi un zināmu stagnāciju. Sabiedrība vairs neuzticas partijām kā tādām, turklāt jebkura virziena partijām; taču vienlaikus nezina, kas būtu darāms, lai šo sistēmu mainītu.

Sabiedrība grib aktīvāk piedalīties politiskajā dzīvē, lēmumu pieņemšanā, bet var to izdarīt gandrīz vienīgi ar partiju starpniecību. Tā ir prasība pēc iesaistošas demokrātijas, bet pastāvošā sistēma ir pārstāvniecības demokrātija. Un kas ir partijas, kādas mēs tās šodien Latvijā pazīstam? Es tās gribētu nosaukt par "kabatas partijām".

Vispirms par jēdzienu "kabatas partija": tā ir neliela cilvēku grupa, kas sastāv no dažiem simtiem cilvēku. Dažām partijām ir pāri par tūkstoš cilvēkiem, bet neviena no tām nav masu partija, kas apvienotu desmitus vai pat simtus tūkstošus cilvēku ar vienotu gribu un domāšanu. Visām "kabatas partijām" formāli ir kaut kāda ideoloģija, bet praktiskajā politiskajā darbībā tai drīzāk ir vīģes lapas loma, lai aizsegtu faktisko darbības mērķi - cīņu par varu un amatiem. Un ideoloģisko nostādņu loma ir tikai "par tik, par cik", lai tās netraucētu sasniegt galveno mērķi.

Kā veidojas "kabatas partija"? Parasti tās kodols ir kādi 5-7 cilvēki, ciešu draugu grupa ar kādu spēcīgu līderi priekšgalā. Līdera loma ir tik liela, ka partijas nereti sauc līderu vārdos, piemēram, bija Šķēles partija, bet tagad ir Bordāna vai Kaimiņa partija un tamlīdzīgi. Kabatas partija nav ieinteresēta pārvērsties par masu partiju, jo tad līderim un vadošajam kodolam būtu daudz grūtāk to kontrolēt.

Vadošā grupa šāda tipa partijā cenšas nepieļaut konkurenci, tātad visiem līdzekļiem traucē izvirzīties kādai citai grupai vai līderim. Partijas funkcija no līdera pozīcijām ir vienkārši būt elektorāta piesaistītājai, kas šo pastāvīgo, praktiski nemainīgo, vadošo grupu ievēlētu. Šī iemesla dēļ arī demokrātijai šādās partijās ir tikai vīģes lapas loma, piesedzot faktisko autokrātiju. Īstas demokrātijas tajās nav.

Protams, ka nelielais kabatas partiju biedru skaits neļauj segt vajadzīgās izmaksas vēlēšanu kampaņām vai partijas darbības uzturēšanai, tādēļ tām ir jāvēršas ar lūgumu palīdzēt finansēšanā bagātos, bet tie savukārt izvirza savas prasības, kas ir viņu interesēs. Un tādēļ šīs partijas daļēji pārvēršas par politiskās korupcijas perēkļiem.

Tagad valsts ir piekritusi finansēt partijas, skatoties pēc panākumiem vēlēšanās, bet tas nav gluži pareizi. Daļēji pareizi, bet ne gluži, jo galvenajam kritērijam vajadzētu būt partijas masveidīgumam, - cik cilvēku kāda partija spēj piesaistīt savam deklarētajam mērķim. Respektīvi, vai šī partija vispār ir cienīga saukties par politisku partiju. Pašreizējās tādas nav.

Tiktāl par mūsu politisko partiju diagnozi: tās nav modernas politiskas partijas, bet tikai egoistiskas pašlabuma meklētāju grupas, kas maskējas ar ideoloģiju un tukšiem solījumiem, bet faktiski maz ko dara, lai deklarētos mērķus arī sasniegtu, jo galvenais to mērķis ir vara pārstāvniecības orgānos un amati.

Satversme paredz suverēnās varas tiesības tautai, respektīvi, vēlētājiem, bet, ja šie vēlētāji nav organizēti un kompetenti, tad ar viņiem manipulē kabatas partijas, kas būtībā tautu nepārstāv, šī pārstāvniecība ir tikai maska, lai aizsegtu faktisko manipulēšanu.

Pirms vairākiem gadiem es izstrādāju Latviešu Vēlētāju biedrības projektu un arī reģistrēju to Uzņēmumu reģistrā. Pamatideja bija izstrādāt pamatu tādai vēlētāju masu organizācijai, kas apzinātu un formulētu sabiedrības vitālās intereses un pārstāvju loku, kam varētu uzticēt šo interešu pārstāvēšanu valsts un pašvaldību varas struktūrās.

Īsi sakot - runa bija par organizētu un kompetentu vēlētāju organizāciju, kam būtu lielāka ietekme nekā pašlaik pastāvošajām "kabatas partijām". Šī vēlētāju organizācija potenciāli varētu pārstāvēt tautas varu, kā to nosaka mūsu Satversme, un nepieļaut manipulēšanu ar tautas gribu.

Uz papīra jau viss izskatījās labi, bet praktiskā LVB organizēšana un paplašināšana izrādījās man pārāk grūts uzdevums, sevišķi tādēļ, ka jau vadīju kādu citu nozīmīgu organizāciju - Latvijas Viedas sadraudzību, tādēļ nodevu LVB vadību Viloram Eihmanim, bet viņš, nostiprinot pamatus,  pēc dažiem gadiem to nodeva tālāk Latvijas Tautas frontes veterānam Eduardam Šnepstam, un šobrīd šī organizācija ar modernizētiem Statūtiem un jaunu nosaukumu Vēlētāju biedrība "Mēs esam Latvija" turpina darboties, piesaistot aizvien vairāk piekritēju un atbalstītāju.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...