Vai tiešām šajā valstī direktori tāpēc, ka atrodas "pareizajā" partijā, var nesodīti darīt, ko vēlas?
Rīgas Ķengaraga vidusskolas patriotu grupa24.09.2015.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Izsakām Jums vislielāko pateicību par palīdzību un līdzdalību problēmu risināšanā Rīgas Ķengaraga vidusskolā, jo ne Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoram G.Helmanim, ne Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājai E.Aldermanei šādas problēmas nav aktuālas.
G.Helmaņa kungs izlikās, ka viņam par situāciju Rīgas Ķengaraga vidusskolā nekas vispār nav zināms, savukārt E.Aldermane tā vietā, lai risinātu problēmas, centās novilcināt laiku un aicināja "nemiera cēlājus" uz pārrunām.
Mūsu skolā beidzot zēnu tualetēs ir durvis, un mūsu bērni var apmeklēt tualetes. Jāpiebilst gan, ka durvis neturas ciet, bet ļaunākajā gadījumā taču tās var pieturēt ar roku.
Tomēr jaunais mācību gads nāk ar jauniem pārsteigumiem, jo, ko tur slēpt, skolas dzīve ir maz mainījusies. Un nav nekāds brīnums, jo Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors G.Helmanis un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājai E.Aldermane neveic nekādas darbības, lai vestu pie saprāta savu padoto un arī savas partijas biedri, Ķengaraga vidusskolas direktori Ivetu Skrastiņu (ex-Safranoviču).
Uzskatām, ka latviešu sakāmvārds: "Vārna vārnai acī neknābj!" šeit darbojas nevainojami. Par ņirgāšanos par bērniem (bērniem nebija, kur aiziet nokārtoties, jo no 7 tualešu kabīnēm darbojas tikai 3) G.Helmanis Rīgas Ķengaraga vidusskolas direktorei nav nekādā veidā licis saprast, ka šāda bezdarbība Rīgas skolā nav pieņemama.
Jāatzīst, ka tikpat neieinteresēta ir Labklājības ministrijas padotībā esošā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, kura ieradās skolā uz skolas dokumentu pārbaudi, bet neuzdeva skolas direktorei pavisam elementāru jautājumu: "Kur skolēniem doties nokārtoties pēdējo trīs mēnešu laikā?"
Līdz ar to, ka skolas direktore sajūt savu nesodāmību, maija beigas un jūnija sākums tika veltīts kadru "tīrīšanām", bet septembris sākās ar "raganu medībām". Klašu audzinātājiem tika uzdots noskaidrot, kurš no vecākiem raksta "šādas muļķības"?
Lieki piebilst, ka šajā skolā skolotāji ir dzimtcilvēku lomā, jo arī Labklājības ministrijas padotībā esošā Valsts darba inspekcija, saņēmusi vēstuli ar informāciju par to, ka skolas darbinieki bez darba samaksas ir spiesti strādāt savās brīvdienās (dažāda veida direktores organizēti pasākumi sestdienās un bērnu ekskursijas sestdienās un svētdienās, lai netraucētu mācību procesu), tikai atrakstījās un paslēpās aiz likuma pantiem un paragrāfiem.
Šobrīd skola izskatās nožēlojami, jo nav veikti kosmētiskie remonti, kā bijām pieraduši līdz šim. Laikam skolai patiešām trūkst līdzekļu, vai arī līdzekļi tiek "atmazgāti", izmantojot firmas, kuras veic remontus par stipri vien augstākām cenām, kā tām būtu jābūt.
Ir skaidri redzams, ka skolas direktorei nauda ir vajadzīga, jo pēc kļūšanas par direktori viņa dāsni noziedoja Rīgas domes pozīcijas partijai "Saskaņa" gandrīz 2000 eiro (tas redzams KNAB mājaslapā).
Protams, ka šobrīd, kad skolās sākušās mācības, Rīgas Ķengaraga vidusskolas direktore I.Skrastiņa darba laikā mierīgi dodas ekskursijā uz Serbiju, jo par visu taču ir "samaksāts".
Vai tiešām šajā valstī direktori tāpēc, ka atrodas "pareizajā" partijā, var nesodīti darīt, ko vēlas? Jautājums vietā, jo, piemēram, Rīgas Imantas vidusskolas direktors nav partijā "Gods kalpot Rīgai" un tāpēc par mazākiem pārkāpumiem šovasar devās pensijā "brīvprātīgi". Un viņš tāds nav vienīgais.
Neviena no organizācijām, kurās vērsāmies, nav veikušas nekādas darbības, lai savaldītu šo direktori, kuras kontā ir daudz izpostītu skolu (skola Zebrenē pēc I.Skrastiņas valdīšanas tā arī neatkopās, arī Tukuma 3.pamatskola šobrīd atkopjas pēc I.Skrastiņas aiziešanas).
Lūdzam Jūsu palīdzību esošās situācijas risināšanā vai vismaz izgaismošanā, jo tikai tumšajos, neizgaismotajos "kaktos" notiek vistumšākās lietas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
