Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu
Augstākā tiesa01.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Zāļu valsts aģentūras rīcība atzīta par tiesisku, kā arī taisīja blakus lēmumu, vēršot Ministru kabineta uzmanību uz nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu.
Senāts secināja, ka tiesiskais regulējums, kura mērķis ir veicināt racionālu aptieku izvietojumu un nodrošināt pieejamu un kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi, paredz, ka to aptieku, kuras īsteno speciālu darbības veidu – zāļu izgatavošana aptiekā, apkārtnē (
Tomēr praksē šīs likumdevēja piešķirtās priekšrocības aptiekām, kas sniedz zāļu izgatavošanas pakalpojumus, faktiski mēdz izmantot ar citu mērķi, proti, lai paplašinātu konkrētu farmācijas tirgus dalībnieku ietekmi konkrētā teritorijā. Tādējādi, izmantojot iespējas variēt ar speciālās darbības nosacījumiem (atsakoties no speciālās darbības vienā aptiekā, uzreiz atverot konkrētajā teritorijā citu aptieku un pēc tam atkal piesakoties uz speciālās darbības veidu), likumdevēja paredzētie aptieku izvietošanas ierobežojumi praksē tiek izmantoti komercsabiedrību individuālu interešu īstenošanai, nevis sabiedrības interešu nodrošināšanai.
Senāts konstatēja, ka Zāļu valsts aģentūra, lai arī ir identificējusi konkrēto problēmu, nav meklējusi veidu, kā to risināt. Senāts norādīja, ka Zāļu valsts aģentūras, tāpat kā jebkuras valsts pārvaldes iestādes, darbības jēga ir tiesiskuma un sabiedrības interešu nodrošināšana iestādes uzraudzībā nodotajos jautājumos. Piemērojot tiesību normas, iestāde nevar vienīgi raudzīties, vai personas ir formāli ievērojušas normatīvajos aktos noteiktās prasības, bet iestādei ir jāspēj saskatīt arī kopējo ainu – vai persona tai piešķirtās tiesības izmanto atbilstoši to jēgai un vai normatīvajos aktos noteiktās iespējas netiek izmantotas neatbilstoši regulējuma mērķim.
Līdz ar to aģentūrai, konstatējot, ka likumdevēja noteiktie ierobežojumi un atsevišķām aptiekām piešķirtās priekšrocības tiek izmantotas ar sabiedrības interešu nodrošināšanu nesaistītu interešu sasniegšanai, ir jāveic darbības, lai pēc iespējas novērstu šādas tiesību normu izmantošanas sekas. Pretējā gadījumā jāsecina, ka valsts pati ar formālu attieksmi būtībā veicina to, ka tās izveidotā sistēma, kas vērsta uz iedzīvotāju nodrošināšanu ar pienācīgiem farmācijas pakalpojumiem, tiek izmantota citam mērķim – konkrētu komersantu darbības un līdz ar to arī ietekmes tirgū paplašināšanai.
Senāts atzina, ka apgabaltiesa nav pārbaudījusi, vai Zāļu valsts aģentūra konkrētajā gadījumā bija izmantojusi visas iespējas, lai samazinātu to nelabvēlīgo ietekmi uz konkurenci, kuru rada regulējuma izmantošana neatbilstoši tā mērķim, tāpēc apgabaltiesas spriedumu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai.
Vienlaikus Senāts secināja, ka šobrīd tiesību normas nepiešķir Zāļu valsts aģentūrai efektīvus līdzekļus, lai cīnītos pret tiesību normu mērķim neatbilstošu tiesību izmantošanu. Senāts uzsvēra, ka tādi likumdevēja noteikti nosacījumi, kas paredz būtiskus komercdarbības ierobežojumus, ir pieļaujami tikai leģitīma mērķa sasniegšanai. Nav pieļaujams, ka praksē šādi ierobežojumi tiek izmantoti nevis leģitīmā mērķa sasniegšanai, bet komersantu individuālo komerciālo interešu nodrošināšanai. Tāpēc iestādes rīcībā būtu jābūt instrumentiem, lai efektīvi šādas situācijas risinātu. Ievērojot minēto, Senāts vērsa Ministru kabineta uzmanību uz nepilnībām tiesiskajā regulējumā un aicināja apsvērt nepieciešamību veikt attiecīgus grozījumus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
