VARAM iecere likvidēt Zemgales atkritumu apsaimniekošanas poligonu sadārdzinās tarifu iedzīvotājiem un apdraudēs vidi
Alvils Grīnfelds*30.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu attīstību Latvijā pēc 2020. gada” paustā iecere pāriet no desmit uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem (AAR), tostarp likvidējot valsts otru lielāko – Zemgales atkritumu apsaimniekošanas poligonu “Brakšķi”, negatīvi ietekmēs gan reģiona ekonomisko, gan ekoloģisko situāciju.
Ziņojumā tiek piedāvāts Zemgales AAR un poligonu “Brakšķi” apvienot ar Pierīgas AAR un izveidot Viduslatvijas AAR ar vienu poligonu “Getliņi”. SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” kā poligona “Brakšķi” operators šādu ieceri neatbalsta, jo savāktais un poligonā “Brakšķi” ievestais un apstrādātais atkritumu apjoms faktiski ir otrais lielākais valstī pēc poligona “Getliņi”. Turklāt poligona “Brakšķi” krātuves atlikušais ekspluatācijas laiks ir 14,1 gads, turpretī poligona “Getliņi” atlikušais ekspluatācijas apjoms ir tikai 3 gadi.
SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” prognozē, ka atkritumu apjoms, saglabājot Zemgales AAR (Jelgava, Dobeles nov., Jelgavas nov. + Bauskas nov.), 2025. gadā sasniegs 50 tūkstošus tonnu. Turklāt Zemgales reģionā ir otrs lielākais atkritumu apjoma pieaugums valstī. Ņemot vērā, ka poligonā “Brakšķi” gada laikā iebrauc vairāk nekā 3000 specializēto smago kravas atkritumvedēju automašīnu, tā slēgšanas gadījumā tās ik gadu būs spiestas doties uz Getliņu poligonu, šķērsojot un piesārņojot Rīgu (turp un atpakaļ), un, ņemot vērā prognozēto atkritumu apjoma pieaugumu, šis skaits tikai pieaugs.
Pēc poligona “Brakšķi” slēgšanas Jelgavas pilsētas atkritumu radītāju izmaksas, saistībā ar atkritumu nogādāšanu Getliņu poligonā pieaugs par apmēram 26% (papildu tehnika, degviela, darbaspēks, darba laika patēriņš, utt.), bet attiecīgi Jelgavas novada un Dobeles novada iedzīvotājiem atkritumu apsaimniekošanas maksas pieaugums būs vēl lielāks (attālums līdz Getliņiem).
Tāpat laika periodā līdz poligona slēgšanai 01.01.2024. poligonā “Brakšķi” faktiski nebūs iespējams veikt investīcijas jau esošo pamatlīdzekļu uzturēšanai (šķirošanas iekārtās, gāzes savākšanas sistēmā, infrastruktūrā), jo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, apstiprinot poligona tarifu, kā stacionāro ražošanas iekārtu amortizācijas periodu nosaka ne mazāk kā 15 gadus un atlikušajā poligona darbības 3 gadu periodā ieguldījuma amortizācija nebūs iespējama. Tātad atkritumu šķirošanas kvalitāte cietīs, jo komersants apzināti nevairos potenciālos zaudējumus, veicot iekārtu kapitālo remontu vai nomaiņu.
Gan no ekonomiskā viedokļa (pieaugs transporta izmaksas, nepieciešamas papildus transporta vienības un darbaspēks), gan iedzīvotāju viedokļa (pieaugs atkritumu apsaimniekošanas maksa), gan vides aizsardzības viedokļa (palielināsies atkritumu pārvadāšanas attālums, degvielas patēriņš un CO2 izmeši, it sevišķi Rīgā /lēnāks kustības ātrums, luksofori, utt./, kas būs jāšķērso), gan arī reģionālās attīstības viedokļa – tiek likvidētas darbavietas reģionos, poligona slēgšana ir nepamatota un netālredzīga. Par komisku un absurdu ir uzskatāma arī situācija, ka faktiski tiek apvienoti lielākie AAR (pēc atkritumu apjoma) un likvidēts otrs lielākais poligons, pievienojot to vislielākajam poligonam”.
SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” kā poligona “Brakšķi” operators ir veikusi nozīmīgas investīcijas poligona attīstībā (šķirošanas līnija, pievedceļi, kompostēšanas laukums, zemes noma
Tiek likvidēts Zemgales AAR, kas potenciāli 2025.gadā apsaimniekotu lielāku atkritumu apjomu gan par Ziemeļkurzemes reģionu, gan Dienvidkurzemes reģionu – tātad tiek likvidēts lielāks un atkritumu ziņā pieaugošs AAR, bet saglabāti mazāki ar mazāku potenciālo atkritumu pieaugumu.
Būtiski šajā kontekstā ir arī tas, ka SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” ir otrs labākais kredītsaistību atlikums salīdzinājumā ar citiem poligoniem, kuru darbību paredzēts turpināt, kas norāda uz iespējamu attīstības potenciālu un stabilitāti.
Ņemot vērā iebildumus pret ziņojumā minētajiem apgalvojumiem, SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” ir vērsusies ar vēstuli pie Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas lielo pilsētu asociācijas ar lūgumu veikt Zemgales reģiona pašvaldību aptauju par to attieksmi pret Zemgales reģionālā poligona “Brakšķi” slēgšanu, iespējamās atkritumu apsaimniekošanas maksas pieaugumu un šādas plānotās rīcības ietekmi uz visa reģiona attīstību.
* SIA „Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
