Iesaki rakstu: 
A.god. A.Matīsa kungs! Š.g. 30.aprīlī nosūtīju Jums vēstuli, uzdodot virkni jautājumu par Jūsu kā LR satiksmes ministra pienākumiem, gan par Latvijas Autoceļu fonda darbību, gan Latvijas katastrofālo autoceļu kvalitāti, gan finansējumu lidostai Rīga.
Man ir patiess prieks un gandarījums, ka Jūs kā satiksmes ministrs nešķirojat jautājumus pēc jautātāja politiskās piederības, bet gan vērtējat tos pēc būtības un saimnieciskās vajadzības, turklāt ar saviem darbiem esat atbalstījis politiskās partijas Reģionu alianse saimniecisko norādījumu par Latvijas tiltu katastrofālo stāvokli, atrodot Satiksmes ministrijas budžetā iespēju papildus izdalīt 3,7 miljonu eiro Latvijas tiltu remontam jau 2014.gadā.
Saprotot, ka ne vienmēr savlaicīgi ir iespējams atbildēt uz visiem jautājumiem rakstiski vai reaģēt tik operatīvi kā tiltu jautājumā, tomēr vēlos atkārtoti uzdot jautājumus, uz kuriem nav atbildes ne rakstiski, ne ar paveiktiem darbiem.
1. Kādēļ līdz šim brīdim nav atjaunota Latvijas Autoceļu fonda darbība, lai arī publiskajā telpā daudzkārt izskanējusi kopēja pārliecība par šādas finansējuma shēmas efektivitāti?
2. Vai autoceļu fonda darbības atjaunošana ir apspriesta ar LR Finanšu ministriju, un vai šobrīd pastāv kādi ierobežojumi vai starptautiskas saistības šādas ceļu politikas veidošanai?
3. Vai LR Satiksmes ministrija ir veikusi aprēķinus, kādu negatīvo finansiālo ietekmi uz valsts, pašvaldību un privātpersonu automobiļu parku remontu atstāt Latvijas autoceļu sliktā kvalitāte?
4. Kādēļ LR Satiksmes ministrija atsevišķi piešķīra finansējumu 100 miljonu eiro apmērā lidostai Rīga, ja ikdienā Latvijas iedzīvotāji izmanto valsts autoceļus, bet Rīgas lidostas pakalpojumus vienu vai divas reizes gadā?
5.Vai piekrītat viedoklim, ka Jūs kā ministrs, piešķirot nepamatotu finansējumu lidostai Rīga, atbalstāt nelikumīgu konkurenci satiksmes nozarē?
6.Visbeidzot vēlos uzzināt, vai nesaskatāt savā darbībā apzinātu vai nemākulīgu valsts mantas un nozares pārvaldību, kuras rezultātā ir apdraudēta Latvijas Republikas teritoriālā vienotība?
Saskaņā ar Satversmes 104.panta pirmo teikumu ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādē ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Šīs tiesības ir daļa no valsts labas pārvaldības (sk. Senāta 2011.gada 1.decembra lēmuma lietā Nr.SKA-986/2011 4.punktu). Tās tiek īstenotas uz personas iniciatīvas pamata, vēršoties pie valsts kāda tai interesējoša jautājuma noskaidrošanai. Valsts pienākums atbilstoši šai konstitucionālajai normai ir sniegt atbildi, kurā ir izvērtēti uzdotie jautājumi un tie motivēti atbildēti (sk. Senāta 2008.gada 21.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-22/2008 17.punktu).
Iesniegumu likuma 8.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.
* Politiskās partijas Reģionu alianse Rīgas nodaļas vadītājs
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.